Nikolaja Kropotkina (1872-1937) un viņa dzimtas pēdējā atvase, kņazs Nikolajs Kropotkins, aizsaulē aizgāja 2014.gada 29.aprīlī. Viņa vienīgā vēlēšanās bija mūža nogali pavadīt Siguldā, taču tas neizdevās.
"Siguldai paveicās – 19.gadsimtā Latvijas karti veidoja tālredzīgi un izglītoti muižu īpašnieki, kuru darbošanās rezultātā attīstījās konkrēti Latvijas novadi. Siguldu par slavenu kūrortu izveidoja Kropotkinu dzimta," teic Kultūras biedrības ZEGEWOLD valdes priekšsēdētāja Anna Grosberga.
Piemēram, kņaze Olga Kropotkina savu ietekmi Krievijas cara galmā izmantoja, lai panāktu dzelzceļa līnijas Rīga - Sanktpēterburga izbūvi caur Siguldu. Savukārt viņas dēls Nikolajs Kropotkins kā Vidzemes vicegubernators Siguldu daudzināja kā izcilu kūrortvietu ar alpīnām takām, ekskluzīvu ainavu, kvalitatīvu pārtiku, jaunām izklaides un atpūtas iespējām pasaulē, padarot to par aristokrātu un inteliģences pulcēšanās vietu.
Kropotkinu dzimta savu vārdu ierakstījusi pasaules kultūras vēsturē, jo 9% no Ermitāžas krājuma ir no viņu kolekcijas.
Siguldas muiža kļuva par tehnikas un zinātnes sasniegumu ieviesēju Latvijā, kņazs te dibināja auto un aero klubu, kā arī bija viens no pirmajiem telefona un telegrāfa lietotājiem, teic Grosberga.
"Pēc Pirmā pasaules kara Latvijas valsts nacionalizēja visus Kropotkinu īpašumus un dzimtai sākās emigranta dzīve, tiesa, sirdī palika mīlestība un sapnis atgriezties Siguldā. Nikolaju guldīja cinka zārkā, jo viņš cerēja, ka reiz atdusēsies dzimtas kapos Paradīzes kalnā," stāsta Grosberga. 77 gadus pēc nāves kņazu Nikolaju un viņa piederīgos uz dzimtas kapiem pārvedīs mantinieks kņazs Eduards Rastoropovs fon Kropotkins.
