Vainaga veidošanas laiks
- Vainaga veidošana ziemā vai agri pavasarī veicina augšanu. Šajā laikā vainagi jāveido novecojušiem kokiem bez pieauguma, lai veicinātu jauno vasu veidošanos. Jāatjauno novecojušie klājzari – 1–5 gadi veci zari, uz kuriem veidojas ziedpumpuri un augļzariņi. Spēcīgi augoši koki agri pavasarī jāapgriež pēc iespējas mazāk, sevišķi izvairoties no jebkuras zaru īsināšanas.
- Veidošana vēlu pavasarī vai vasarā samazina koka augšanu, tāpēc šajā laikā var veidot jaunus un pārāk spēcīgi augošus kokus, kā arī samazināt to augstumu. Šajā laikā ne pārāk veciem kokiem galotnē ir izveidojušās "cepures", ko vieglāk likvidēt, aizvācot liekos zarus.
Ar zaru izgriešanu nevajadzētu steigties – mīnus grādi pavasarī var sagādāt papildu problēmas, jo koki nespēj sadziedēt brūces. Zaru izgriešanu varētu sākt vecākiem kokiem, lai panāktu to spēcīgāku augšanu. Jo agrāk pavasarī tiek griezti zari, jo spēcīgāk koks aug veģetācijas periodā. Vainaga veidošanu pavasarī vajadzētu pabeigt, pirms izplaukst lapiņas. Tad kādu laiku ir jāļauj kokam netraucēti augt.
Izgriezt zarus un veidot vainagu, izņemot liekos zarus, var visu vasaru. Vasarā tādā veidā arī izgaismo vainagu, lai iegūtu krāsainākus un veselākus augļus. Izgriežot kādu lielāku zaru vasarā, tā vietā veidosies ūdenszari, kas atkal būs jāizgriež, ko vēlams darīt vasarā. Griež nolīkušos un nolauztos zarus.
Pēc ļoti aukstām ziemām pret salu jutīgākiem kokaugiem bieži vien novēro sala radītus bojājumus. Taču, ar zaru griešanu nevajag steigties, bet labāk pagaidīt, kad sāks plaukt lapas. Tad varēs redzēt nosalušos zarus un tos izgriezt.
Augļu kokiem ir nepieciešamas ne tikai no augsnes uzņemtās minerālvielas un ūdens tiem ir vajadzīgi arī ogļhidrāti, kurus fotosintēzes procesā saražo lapas. Jo veselīgākas lapas, jo vairāk ogļhidrātu tiek saražots. Visvairāk spēcīgu lapu ir uz jaunajiem dzinumiem, kuri ir izveidojušies vainagu veidošanas rezultātā. Spēcīgas lapas kokiem ir sevišķi vajadzīgas ražas gadā, kad ar ogļhidrātiem jānodrošina ne tikai augļi, bet arī ziedpumpuru ieriešanās nākamā gada ražai. Tā notiek tieši jūlijā, augustā, kad briest arī šī gada raža.
Daudzos dārzos ir nācies redzēt, ka saimnieki izgriež vai izzāģē apakšējos zarus, kas traucē citus dārza darbus vai arī pārvietošanos pa dārzu, tādējādi izveidojot palmveidīgus kokus, no kuriem grūti novākt ražu un arī izgriezt zarus, lai nodrošinātu gaismas nokļūšanu vainaga vidū. Šādā gadījumā būtu labāk nozāģēt galotni, lai gaisma piekļūtu apakšējiem zariem. To vislabāk darīt vēlu pavasarī vai ap Jāņiem. Gan galotni, gan resnākus zarus izgriežot, atstāj celmiņu. Jo lielāks zars, jo atstāj lielāku celmiņu. Ja pēc griešanas izveidojas tā saucamie ūdenszari, tie jāizlauž tajā pat gadā.
Taču arī šai pieejai ir pretējs viedoklis – nereti ir nācies redzēt šādi nogalotņotus kokus, sevišķi pilsētās, ielu malās, veselas alejas. To var uzskatīt par barbarismu, ko var salīdzināt ar skalpa noņemšanu cilvēkam.
Ja zaru vietās veidojas lielas brūces, trupes sēnes pa tām strauji nonāk līdz koka serdei. Ļoti retos gadījumos galotņošana ir labākais risinājums. Taču, ja augļu koki ir veci un neražojoši, tas ir viens no risinājumiem, kā vēl "piespiest" koku dažus gadus dot ražu nevis tikai dārzā aizņemt vietu. Arī šajā gadījumā ir jāapdomā, pēc kā šis koks izskatīsies ainavā.
Izzāģēšanu vislabāk veikt gar zaru valnīti, kas ārēji izskatās kā krunkains mizas audu veidojums zaru žāklē, kas liecina, ka zars un stumbrs vai divi zari ir saauguši kopā. Lai to paveiktu, ir jāapgūst praksē precīza un kvalitatīva zaru izgriešanas tehnika. Apskatot un novērtējot valnīti, var novērtēt koka izturību pret lūšanu no ražas smaguma.
Reizēm zari ir jāizgriež atstājot celmiņu – stumbeni jeb, kā vecie dārznieki saka, – "drēbju pakaramo". Diemžēl daudzi, kas nav apguvuši zaru izgriešanas māku, veido dārzā šādus "pakaramos".
Zaru celmiņu atstāj:
- veicot zaru izgriešanu vietās, kur kvalitatīvi to nav iespējams veikt;
- ierobežojot koka augstumu, nozāģējot resnu vadzaru;
- vainaga veidošanu veicot rudenī vai ziemā;
- izgriežot lielākus zarus uz vadzara;
- atjaunojot klājzarus;
- ķiršiem – vienmēr, arī izgriežot mazus zariņus, lai samazinātu brūču sveķošanu.
Celmiņam jābūt apmēram 3–5 reizes garākam par izgriežamā zara diametru. Tā gals pret horizontālo plakni ir jānogriež slīpi, lai ūdens notecētu zemē. Celmiņu nekādā gadījumā neapziež ar brūču apstrādes līdzekli, jo tiem ir pēc iespējas ātri jāiežūst, lai tie mazāk tiktu bojāti.
Vainagu veidošana ražojošā dārzā
Ideālā variantā ik gadu vairākas reizes (vienu no tām – pavasarī, pirms kokiem plaukst pumpuri) – dārzniekam vajadzētu pārstaigāt dārzu ar šķērēm un zāģīti. Daudz labāk ir savlaicīgi paredzēt un izgriezt visu lieko, kas var traucēt, vēlāk tik un tā nāktos to izzāģēt un brūces būtu lielākas.
Veidojot vainagu, ir jābūt vīzijai, kā koks izskatīsies pēc gadiem. Nepieciešams konsekventi pieturēties pie sākotnēji iecerētās vainaga formas – tai ir jābūt vairāk vai mazāk piramidālai. Augļu kokus, audzējot lielražošanas vajadzībām, kā arī biežāk pie mājām, veido plakaniskus, tādējādi iegūstot vairāk vietas jeb lielāku koku biezību.
