Atjaunojošā apgriešana
Lai no veca, sabiezināta zaru mudžekļa izveidotu atkal labi ražojošu augļu koku, jāveic vainaga atjaunojošā griešana. Nevajadzētu apgriešanu veikt vienā reizē, bet gan pakāpeniski – divās trijās sezonās.
Ja vienā gadā izgriež pārāk daudz zaru, vainagā pastiprināti attīstās sasteigtie dzinumi (ūdenszari), tāpēc ir ļoti spēcīgs veģetatīvais pieaugums. Bieži vien no snaudošā pumpura tie izplaukst veseliem pušķiem un līdz rudenim var izaugt pat metru gari. Pastiprināta augšana turpinās vēl arī nākamajā sezonā, tad pamazām koks norimst un beidzot atkal atsāk normāli ražot. Pārlieku apgrieztam kokam parasti samazinās ziemcietība. Stipri samazinātā lapu virsma nenodrošina saknes ar vajadzīgo organisko vielu daudzumu, tādēļ to augšana apsīkst, lielās zaru brūces vāji dzīst, koks atpaliek attīstībā, neuzkrāj nepieciešamās barības rezerves. Var gadīties, ka nākamajā gadā tas nevis ataug, bet sāk nīkuļot, līdz pamazām aiziet bojā. Lai tā nenotiktu, pirmajā gadā jāizgriež nevajadzīgie pirmās pakāpes skeletzari (parasti 1 – 3), nākamajā – sīkākie otrās pakāpes un tālāko pakāpju zari. Šādi rīkojoties, zaru brūces labi sadzīst, lapu virsma samazinās pakāpeniski. Lai saīsinātu pārāk garus pirmās pakāpes skeletzarus, tos nogriež līdz augšup augošam otrās pakāpes sānzaram. Pēc vainaga pazemināšanas un skeletzaru saīsināšanas labi apgaismotā vainaga centrā veidosies jauni augļzari.
Augļu kokam novecojot, veģetatīvais pieaugums samazinās, koks sāk ražot periodiski. Ja vainaga retināšana, augļzaru atjaunošana vairs nelīdz (pērnās sezonas zaru pieaugumiem jābūt vismaz 15 cm gariem), izmanto atjaunojošo apgriešanu.
Veicot atjaunojošo apgriešanu, jāievēro savstarpējais skeletzaru pakārtojums un arī izvietojums, lai ataugušajiem dzinumiem veidotos labi izgaismota augšanas telpa.
No ūdenszariem atjaunots augļu koks ilgāku laiku ražo labi. Līdzko tam pamazām sāk zust dzīvotspēja un atjaunojošā apgriešana vairs nenodrošina pietiekamu dzinumu pieaugumu no ūdenszariem, kuri sāk veidoties tuvāk skeletzaru pamatdaļai, vainags ir jāatjauno.
Ja augļu koki neražo vai raža ir niecīga, jāatzīst, ka ir saaudzēta malka. Tad ir jāizgriež vainagus pārlieku sabiezinošie zari, ko nevajadzētu baidīties darīt (ja kļūdīsieties – daba tukšumu nemīl, tā kļūdas palabos). Savlaicīgi retinot vainagu, saimnieks iegūst lielus, skaistus augļus. Darbojoties dārzā, jāpanāk, lai koki ražotu regulāri. Prasmīgi saimnieki regulāri izgriež zarus, un to darīt var ne tikai pavasarī, bet arī veģetācijas periodā. Mazdārziņu īpašniekiem nevajadzētu baidīties ņemt rokās zāģi un augstos vainagus tieši no augšas "sēdināt" uz leju. Nevar pieļaut situāciju, ka, lai novāktu ražu, saimnieks bezspēcīgi gaida, kad tā nokritīs zemē. Jāpanāk, lai šādu koku vainags izgaismotos apakšpusē. Uz sēklaudžiem audzētiem kokiem vispirms noņem galotni, pēc tam – liekos augšējos zarus.
Vainaga veidošana arvien jāsāk no koka galotnes, ko apzāģē (pazemina) vispirms. Biežāk pieļautā kļūda ir tāda, ka sākumā izgriež zarus no lejasdaļas, kur vieglāk piekļūt. Vainaga augšējā daļa paliek neveidota, un apakšējā, izretinātā daļa, vienalga, ir ēnā. Pēc zaru izgriešanas augļu kokam ir jāsaglabā piramīdveida forma – lejasdaļā vainagam jābūt platākam (zariem garākiem), bet virzienā uz galotni tam ir jāsašaurinās. Ja kokam nav izteiktas galotnes, var veidot arī kausveida vai lietussarga formas vainagu. Galvenais nosacījums – lai visi zari būtu pietiekami apsauļoti, jo tad izaugs pilnvērtīgi augļi.
Kļūdaini uzskata, ka īstais laiks vainagu veidošanai ir tikai pavasarī (marta otrajā pusē, līdz pumpuru briešanai). Taču, ja vajag ierobežot augšanu (ābelēm tas varētu būt īpaši nepieciešams, sākot ar otro veidošanas gadu, bet bumbierēm un ķiršiem – jau pirmajā gadā), labāk zarus griezt vasarā – pēc noziedēšanas, līdz augusta sākumam. Saldo ķiršu galotnes var īsināt arī ar visu ražu, tā vienlaikus piekļūstot ogām.
Griešana vasarā kavē koku augšanu, turpretī griešana pavasarī veicina snaudošo pumpuru plaukšanu, straujāku dzinumu atjaunošanos. Lielus un resnus zarus labāk izgriezt pavasarī, jo kokam nepieciešams samērā ilgs laiks brūču sadziedēšanai, savukārt ūdenszarus griež vasarā.
Lieliem, veselīgiem kokiem, kas potēti uz sēklaudžu potcelmiem, pilnīgi pietiek ar 5–7 skeletzariem. Audzējot intensīvākās tehnoloģijās, ābelēm un bumbierēm visbiežāk tiek veidots ieapaļi piramīdveida vainags, kuram koku rindu virzienā pretējās pusēs atstāj tikai divus skeletzarus. Visus liekos zarus izvāc ārā un izmanto zaru leņķu paplatināšanas iespējas ar knaģiem, iekarinot zaros smagumus vai piesienot zarus vēlamajā veidā. Augļu koku augšanu var regulēt, zarus noliecot. Vasaras sākumā jaunus, taisnus zarus var izliekt, izmantojot kādu smagumu vai piesienot tos gandrīz horizontālā stāvoklī. Liekšana palēnina augšanu un pasteidzina ražas nogatavošanos.
Ābeles, kurām ir tieksme ražot periodiski, visvairāk ir jāapgriež pavasarī, kad gaidāma laba raža. Līdz ar to tiks līdzsvarota koka augšana un kvalitatīvas ražas apjoms un samazināts ražības periodiskums. Ābeles apgriežot neražas gada pavasarī, tiks veicināta jaunu dzinumu veidošanās un nepieciešamība veikt daudz papilddarba zaru izgriešanai – retināšanai.
Ražas gadā, neapgriežot un neparetinot vainagu, augļu būs daudz, bet sīkāki, daudz darba prasīs augļu retināšana. Koks savu spēku veltīs ražas veidošanai, un jauno dzinumu būs maz, lapas nespēs nodrošināt pietiekamu daudzumu ogļhidrātu saražošanu. Koks vairāk cietīs ziemas salos.
Tāpat ražas gadā ir jāveic zaru veidošana vasarā, kad labāk redzamas zaru (lapu) sabiezinājumu vietas un bojātie, nokaltušie zari. Jūlijā, pirms jaunie zari ir paspējuši pārkoksnēties, daļa no tiem ir jāizlauž. Tas veicinās arī augļu labāku izgaismošanos un labāku krāsošanos.
Bumbierēm zari aug labāk par ābelēm. Lai iegūtu spēcīgus ziedpumpurus un kvalitatīvus augļus, tām ir nepieciešams vairāk gaismas nekā ābelēm.
Vairumam plūmju šķirņu visvieglāk ir izveidot piramīdveida vainagu, jo plūmēm ir spēcīgi attīstīts vadzars. Taču tas ir visvairāk pakļauts saules apdegumiem. Ļoti bieži plūmēm vadzaru izņem ārā, atstājot celmiņu un veidojot kausveida vainagu.
Kausveida vainagu veido arī smiltsērkšķiem.
Ražojošiem ķiršiem zari ar laiku nolīkst, tādēļ vainags ir spēcīgi jāgriež un jāatjauno, lai regulāri veidotos jauns pieaugums.Apgriežot ķiršu zarus, vēlams atstāt celmiņu, lai mazinātu sveķošanos (īpaši saldajiem ķiršiem).
