Ar Durbes pili saistās Matīsa Siliņa pirmās skolotāja gaitas, jo viņš bija barona Ludviga fon der Rekes bērnu skolotājs. Barons atbalstīja jaunā mājskolotāja zinātkāri un piešķīra viņam līdzekļus studijām ārzemēs. Pateicībā par to Matīss Siliņš veltīja Durbes baronam savu 1890. gadā sastādīto Latvijas karti, kas iznāca kā kalendāra "Atbalss" pielikums.
Pēc atgriešanās no mācībām ārzemēs M. Siliņš strādāja par skolotāju Jonatāna biedrības skolā Rīgā un Maskavā (1882–1888), bet pēc atgriešanās Rīgā viņš izdeva "Atbalss kalendāru" (1889-1898), kam pielikumos pievienojis 16 paša izveidotās Latvijas kartes. M. Siliņš bija Etnogrāfiskā muzeja pārzinis (1903–1924), Rīgas 1. Tautas bibliotēkas pārzinis (1907–1916) un Valsts vēsturiskā muzeja (tagad – Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs) direktors (1924–1934).
M. Siliņš pazīstams arī kā tulkotājs. Viņš tulkojis latviski "Indriķa hroniku", Vergīlija "Eneīdas" pirmo dziedājumu, D. Alnpekes "Rīmju hroniku", pats rakstījis dzeju un prozas darbus. Par ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību saglabāšanā viņš 1926. gadā saņēma Triju Zvaigžņu ordeni (4. šķiru).
Ar Durbi Matīsu Siliņu saistīja ne tikai viņa skolotāja pienākumi. Te viņš iepazinās ar savu nākošo dzīvesbiedri Malvīni Valiju Boitmani, kas bija barona Ludviga fon der Rekes bērnu audzinātāja.
Oriģinālie dokumenti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas atklāj maz zināmas Matīsa Siliņa dzīves un darba nianses.
Durbes pils darba laiki ziemas sezonā:
O.-P. 10.00–17.00;
S, Sv. 11.00–16.00.
