Situācija, kad Krievija ir novājināta saistībā ar tās barbarisko iebrukumu Ukrainā, var pavērt ceļu dažādiem konfliktiem Kaukāzā un Centrālāzijas valstīs, raidījumā "Spried ar Delfi" atklāja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes docents Māris Andžāns.
Savukārt bijušais NBS komandieris un Latvijas vēstnieks Kazahstānā un Azerbaidžānā Juris Maklakovs atzīmēja, ka brīdī, kad Krievija būs novājināta, šajās valstīs, piemēram, Kazahstānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā un Uzbekistānā var izcelties starpklanu konflikti, kuros tikta dalīta vara.
Komentējot varas struktūras izmaiņas šajās valstīs pēdējo gadu laikā, Andžāns norādīja, ka, lai arī vairākās joprojām ir vērojams spēcīgs vadoņa kults, citās tas tomēr mazinās, piemēram, Kirgizstāna ir visdemokrātiskākā no visām reģiona valstīm, savukārt Kazahstāna atgūstas no tās iepriekšējā diktatora Nursultana Nazarbajeva režīma, piemēram šomēnes galvaspilsēta atguvusi savu agrāko nosaukumu – Astana – pēc tam, kad vairākus gadus tā tika saukta par Nursultanu, godinot bijušo vadoni.
Чтобы продолжить чтение, оформите абонемент.
Пожалуйста, подождите!
Мы подбираем для вас наиболее подходящее предложение подписки...
Предложение о подписке не отображается? Пожалуйста, отключите блокировщик рекламы или перезагрузите страницу.
В случае вопросов пишите на konts@delfi.lv
Подпишись и читай:
