Situācija, kad Krievija ir novājināta saistībā ar tās barbarisko iebrukumu Ukrainā, var pavērt ceļu dažādiem konfliktiem Kaukāzā un Centrālāzijas valstīs, raidījumā "Spried ar Delfi" atklāja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes docents Māris Andžāns.

Savukārt bijušais NBS komandieris un Latvijas vēstnieks Kazahstānā un Azerbaidžānā Juris Maklakovs atzīmēja, ka brīdī, kad Krievija būs novājināta, šajās valstīs, piemēram, Kazahstānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā un Uzbekistānā var izcelties starpklanu konflikti, kuros tikta dalīta vara.

Komentējot varas struktūras izmaiņas šajās valstīs pēdējo gadu laikā, Andžāns norādīja, ka, lai arī vairākās joprojām ir vērojams spēcīgs vadoņa kults, citās tas tomēr mazinās, piemēram, Kirgizstāna ir visdemokrātiskākā no visām reģiona valstīm, savukārt Kazahstāna atgūstas no tās iepriekšējā diktatora Nursultana Nazarbajeva režīma, piemēram šomēnes galvaspilsēta atguvusi savu agrāko nosaukumu – Astana – pēc tam, kad vairākus gadus tā tika saukta par Nursultanu, godinot bijušo vadoni.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!