Pat ieslodzītajiem paredzēta pastaiga divreiz dienā, runājot par asistentu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, raidījumā "Šķēršļu josla" skarbi izsakās sociālā eksperte Santa Survila. Viņa ir pārliecināta, ka pašlaik spēkā esošais modelis liedz daļai cilvēku saņemt vajadzīgo pakalpojuma apjomu. Turklāt asistentu uz nepilnu slodzi atrast ir grūtāk, īpaši tagad, kad palielināta minimālā alga, bet asistenta atalgojums aug krietni lēnāk.

Šogad pēc tam, kad palielināta minimālā alga, nedaudz palielināts arī asistenta atalgojums, lai nodrošinātu, ka viņu atlīdzība nav zemāka par valstī noteikto minimumu. Tas nozīmē, ka attiecībā pret minimālo algu, asistenta atalgojums samazinājies. Kontekstā ar iepriekš veikto reformu, kas paredz, ka cilvēkiem ar invaliditāti pieejamā asistenta palīdzība ir atkarīga no viņa nodarbošanās un aktivitātes, palielinās riski, ka daļa asistentu nevarēs nopelnīt algu, kas līdzvērtīga minimālajai, jo pilnu slodzi strādāt nav iespējams.

Par asistentu pieejamību un atalgojumu žurnālists Andris Auzāns runā ar sociālo eksperti Santu Survilu un Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietnieci Elīnu Celmiņu.

Piedāvājam iepazīties ar spilgtākajām raidījuma epizodēm


Celmiņa norāda, ka ir izdevies atrast finansējumu, lai asistentu atalgojumu palielinātu gada pirmajos trīs mēnešos un plānots, ka, sākot ar aprīli, atalgojumu varētu vēl nedaudz palielināt. "Mēs bijām iesnieguši, un ir arī Ministru kabineta diskusijās atbalstīts pieaugums asistenta atlīdzības palielināšanai līdz pieciem eiro un vienpadsmit centiem par vienu darba stundu," atklāj LM pārstāve. Celmiņa gan raidījumā paskaidro, ka summa, kas novirzīta asistenta atalgojumam, iekļauj visas pakalpojuma izmaksas – gan nodokļus, gan administrēšanas izmaksas. Minētā summa nav asistenta stundas likme.

"Ja cilvēkam ir piešķirta pilnā stundu likme – ja viņš ir aktīvs, ja viņš mācās, strādā, nodarbojas ar uzņēmējdarbību vai ir paralimpietis, tad cilvēkam ir izdevīgi būt par viņa asistentu. Grūtāk ir cilvēkiem, kuriem ir tikai šis brīvais laiks vai samazinātā stundu likme. Tur asistentam sanāk gaužām maz, un šie cilvēki cieš visvairāk, jo viņi nevar asistentu atrast," novērojusi Survila.

"Sākotnēji, kamēr nebija palielināta minimālā alga līdz 620 (eiro), tad, kad bija 500 eiro, sanāca, ka asistentam tā likme pat bija lielāka nekā minimālā alga," skaidro Survila, norādot, ka līdz galam neizprot, vai asistenta alga joprojām ir pielīdzināta sociālā aprūpētāja likmei.

Mazākais stundu skaits, ko cilvēks var saņemt asistenta pakalpojumam, ir 15 stundas mēnesī. Ko ar šim stundām cilvēks var izdarīt? "Pāris reizes nedēļā var kaut kur aizbraukt," iesāk Survila, norādot, "arī cietumos esošajiem tomēr ir divas reizes dienā pastaiga paredzēta." Eksperte skaidro, ka it kā saprot, ka var uzskatīt, ka mazāk aktīviem cilvēkiem asistenta pakalpojums nepieciešams mazākā apjomā, tomēr arī viņiem pakalpojums ir vajadzīgs, jo arī viņi kaut kur dodas, piemēram, pie ārsta.

Raidījumā "Šķēršļu josla" divas reizes mēnesī runājam par un ar cilvēkiem, kuriem ikdienā ir jāpārvar vairāk birokrātisku un fizisku šķēršļu nekā lielākajai daļai sabiedrības. Ne visi no tiem ir viegli pārvarami vai nojaucami, bet daži ir. Raidījuma mērķis ir identificēt grūtības, lai tās pārvarētu un neapzināti neradītu jaunas.

Raidījumu "Šķēršļu josla" vari klausīties arī "Apple" un "Spotify" podkāstos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit