Mums ir jāiet pasaulei pa priekšu vai vismaz līdzās, nevis jāskrien nopakaļ – par virzību mākslīgā intelekta (MI) jomā pārliecināts ir uzņēmējs un mākslīgā intelekta pētnieks Ēvalds Urtāns. Latvijā šajā ziņā varam iespēt ļoti daudz. Un vēl – no nākotnes cieši līdzās mākslīgajam intelektam nav jābaidās. Tas neatņems mums spēju būt cilvēcīgiem – ja vien paši to nepieļausim.
Mākslīgais intelekts patiesībā nav nekas ļoti jauns, lai gan plašāka sabiedrības daļa par to vairāk uzzināja salīdzinoši nesen. "Patiesībā jau krietnu laiku tas ir ievīts un iepīts ļoti daudz kur, kaut cilvēki to pat neapzinās. Piemēram, kad viņi apskata interneta veikalā lietas, tin tik uz priekšu, un viņiem šķiet, ka tas notiek pats no sevis. Patiesībā mākslīgais intelekts fiksē katru milisekundi, kad apstājies pie kāda krekla, un tūlīt prognozē nākamo, ko rādīt, lai tu ātrāk nopirktu to, kas tev patīk. Tāpat sociālajos medijos, kredītiestādēs, ražošanā un citur jau krietnu laiku mākslīgais intelekts ir klātesošs. "Chat GPT"* ir tikai aisberga galiņš," norāda uzņēmējs un mākslīgā intelekta pētnieks Ēvalds Urtāns, ar kuru raidieraksta "Virziens" otrajā epizodē diskutē Armands Broks.
Daudziem joprojām šķiet, ka MI ir kaut kas saprogrammēts, kaut šis etaps ir sen pagājis: "Ideja par mākslīgo intelektu radās jau 50., 60. gados. Bija doma modelēt cilvēka smadzenes – tas neizdevās. Kaut kur pa vidu bija arī programmēšanas posms, kas arī nedeva gaidīto. Tāds programmēšanas piemērs ir vecie čatboti, un cilvēki, tagad ieraugot, ka pretī ir čatbots, izvairās ar to komunicēt, domājot, ka tas neko jēdzīgu tāpat nevarēs atbildēt, jo kāds to ir saprogrammējis."
Tomēr tas tā nav. Mākslīgo intelektu drīzāk varētu salīdzināt ar digitālajām smadzenēm.
Ar bioloģiskajām smadzenēm mēs mācāmies no tā, ko redzam, piedzīvojam, un digitālās smadzenes arī mācās. Mūsu gadījumā tā ir bioloģija, mākslīgā intelekta gadījumā – matemātika. Ja mums tas notiek galvā, tad tur – īpašos grafiskajos serveros. Bet pats svarīgākais – no kā mēs mācāmies, ko mācāmies. Mākslīgais intelekts katrā situācijā būs tāds, kādi dati viņā tiks ielikti.
Jāpiebilst, ka šobrīd pasaulē nav neviena MI, kas spētu saprast pilnīgi visu no A līdz Z, vēl nav tādu resursu, lai tajā ieliktu visas pasaules zināšanas. Katram MI ir savs virziens, specifika.
Ir daudzas vietas un jomas, kur var izmantot MI, jāraugās, lai tas atmaksājas finansiāli. Citādi iespējas ir praktiski neierobežotas. Piemēram, Losandželosā droni lido un "vēro" mežus, laicīgi pamanot ugunsgrēkus, pirms tie kļuvuši postoši. Jau eksistē tā dēvētās multiaģentu sistēmas (par MI aģentiem, arī asistentiem dēvē "digitālos darbiniekus", kas spēj uztvert vidi, mācīties, darboties autonomi, – red. piez.). Ēvalds Urtāns aicina uzņēmumus veidot savus aģentus, kas "barojas" no uzņēmuma datiem. Bet nākotnē prognozē, ka viens cilvēks varēs, piemēram, ražot, veidot kādus produktus, pārvaldot multiaģentu sistēmu.
Attīstoties MI, attīstīties arī biznesa iespējas: "Piemēram, grafiskajā dizainā jau tagad viss ir ātrāk un vienkāršāk. Atnāk cilvēks, kas vēlas veidot uzņēmuma grafisko identitāti, logo. Kādreiz desmitiem stundu vajadzēja zīmēt dažādas skices, un beigu galā tas finansiāli neatmaksājas. Tagad ar ģeneratīvo rīku palīdzību var ātri izveidot simtiem paraugu, lai izvēlētos īsto virzienu. Vēl nesen tas nebija iespējams. Beidzot vajadzētu sākt mosties vietējām klīnikām, nevis gaidīt vēl desmit gadus, kad ASV viss jau būs, un tad startēt ar to arī šeit. Cik ilgi jāgaida vizīte pie ārsta? Īpaši pie laba speciālista? Bet, ja katra klīnika izveidotu no savas pieredzes, no savas datubāzes, no savu zināšanu kokteiļa savus aģentus jeb asistentus, kas spētu sniegt konsultācijas, un viņus pārraudzītu tas viens augsti kvalificētais speciālists, vispār vairs nebūtu rindu. Kas to sāks darīt pirmais, tam arī būs vislielākais finansiālais ieguvums."
Tieši šaurā, bet pamatīgā specializācijā jebkurā jomā, spējā pārvaldīt MI aģentus pētnieks saredz darba tirgus virzienu. Savukārt tiem, kas ignorēs MI, darba tirgū izredzes būs niecīgas. To varētu salīdzināt ar prasmi rīkoties ar datoru – vēl pirms gadiem trīsdesmit Latvijā tas bija kas īpašs, šobrīd vismaz pamatlīmenī tas ir pašsaprotami teju ikvienā darba jomā.
MI attīstās tik strauji, ka jaunas ziņas, versijas, iespējas ir burtiski katru dienu, un pat speciālistiem jau ir grūti visam izsekot. Kāds ir iemesls MI straujajam attīstības lēcienam? "Pirmkārt, datorresursi kļuva jaudīgi un pieejami. Otrs – dati. Ja 1990. gadu sākumā bija 200 megabaitu datu kopas, tad tagad ir 200 terabaitu datu kopas," skaidro speciālists, uzsverot, ka tieši par datu jautājumu mums Latvijā vajadzētu piedomāt un uzmanīties. "No ārzemēm nāk lielie piegādātāji, bet atcerieties – jūs atdosiet savus datus, bet pēc tam viņiem jūs nevajadzēs. Viņi visu iemācīsies par mūsu lokālo infrastruktūru un tā tālāk, bet pēc tam mēs no viņiem par naudu pirksim produktu, kas uz šiem datiem balstīts. Vietējie var izdarīt visu to pašu!"
Šobrīd nevar viennozīmīgi pateikt, kas raujas vairāk izmantot MI savos pakalpojumos – valsts vai privātais sektors. Apmēram vienlīdzīgi, tomēr, pēc pētnieka domām, vēl daudz par maz. Lai gan MI ļoti varētu atvieglot dzīvi un palielināt klientu apmierinātību, atslogot izdevumus, tomēr lielākoties valda iracionālas bailes, aizspriedumi, nezināšana: "Ir tādi, kas baidās, un ne tikai valsts sektorā. Daudzi saka tā – kurš vēl šito lieto? Kamēr nav vēl kāds, mēs arī ne, mēs nebūsim pirmie! Ārzemēs jau visi lieto, mēs baidāmies..."
Protams, MI var izmantot arī ļaunprātīgi, piemēram, "deep fake" ("dziļo viltojumu") radīšanai, ko savukārt var izmantot krāpnieciskos nolūkos. Intervijā Ēvalds Urtāns min komisku gadījumu, kad māte atteikusies dēlam pārskaitīt naudu, pieprasot, lai atnāk un personīgi pajautā, – tad zināšot, ka tas tiešām ir viņš. Pētnieks tomēr aicina paniski nebaidīties, vienlaikus saglabājot racionālu un kritiski izvērtējošu pieeju. Viņš arī nedaudz ironizē par to, ka Saeimā jau debatē par MI ierobežošanu: "Mums īsti vēl nekā nav, bet jau sāksim ierobežot! Tā mēs nekur tālu netiksim. Vēlāk var redzēt, kur ir kritiska situācija, un tad spriest par to. Valstīs, kur samazina dažādus ierobežojumus, uzņēmumiem parādās iespēja uzplaukt."
Lai mēs nākotnē šajā jomā būtu konkurētspējīgi, Ēvalds Urtāns, kurš arī pats strādā ar jauniešiem, iesaka vidusskolā celt matemātikas un fizikas līmeni – nevis prātot, kā eksāmenus padarīt vieglākus: "Mums jāspiež uz labāku kvalitāti, lai varam konkurēt. Matemātika jau nav nekāda raķešzinātne, vidusskolēns Ventspilī var būt tikpat jaudīgs kā vidusskolēns Sanfrancisko."
Nav noslēpums, ka lielum lielā daļa skolēnu izmanto "Chat GPT", bet speciālists ir pret idejām, ka nu skolēniem būs mācīt to, kā ar šo MI rīku pareizi apieties. Viņaprāt, tas būtu tas pats, kas reizināšanas mācīšanas vietā parādīt uz kalkulatora šīs darbības podziņu: "Tas jau nenozīmē, ka bērns iemācīsies to darbību, – viņš mācēs atrast šo podziņu! Bet jāmāca ir pamatzināšanas. Man patīk teikt, ka mākslīgais intelekts ir tavu spēju reizinātājs. Ja tavās spējās nekā nav, tad neko nevar pareizināt. Ja ir liela zināšanu bagāža, mākslīgais intelekts palīdzēs pacelties pāri citiem darba tirgū."
Ēvalds Urtāns uzskata, ka MI noteikti ir jābūt vienam no Latvijas valsts attīstības virzieniem: "Mūsu ir salīdzinoši maz, un, kad cilvēkresursu ir maz, šie MI aģenti var lieti noderēt, lai palīdzētu radīt produktus un konkurēt. Ja turpināsim visu pa vecam, plaisa arvien palielināsies. Bet arī tagad Latvijā jau daudz kas notiek. Tāpēc man bēdīgi dažkārt kaut kādās intervijās dzirdēt, ka mums vajag pirkt kaut ko no ārzemēm. Visi risinājumi jau tagad ir šeit! Tāpēc nevis jāskatās, kā importēt no ārpuses, bet kā eksportēt to, kas ir mums."
Un tomēr – kā gatavoties dzīvei līdzās mākslīgajam intelektam? Pētnieks uzsver – nebaidīties un palikt cilvēcīgam! Atrast savu vērtību sistēmu un nedeleģēt MI lietas, kas pašu padara par cilvēku.
Kaut kad jau varēs aizsūtīt pie sava vecā radinieka uz pansionātu robotu, kas apmierinās viņa sociālās vajadzības, un tad nu liktos, ka viss kārtībā. Bet tas ir pretrunā ar kaut kādām fundamentālām cilvēcīgām, patiesām vērtībām. Tas ir tas, ko katram personiski vajadzētu tomēr atcerēties arī nākotnē.
Par to visu, kā arī to, kāpēc par mākslīgo intelektu nevajag spriest pēc bezmaksas rīkiem, par mākslīgā intelekta interešu komūnām, biznesa riskiem, pārkvalificēšanos un darba tirgus prognozēm, kā arī par to, vai mēs paši varbūt dzīvojam simulācijā, vairāk klausieties raidierakstā "Virziens".
* "Chat GPT" – mākslīgā intelekta pētniecības organizācijas "OpenAI" izstrādāts sarunbots, kas ir apmācīt saprast cilvēku valodu – izprast lietotāja ievadītu vaicājumu vai uzvedni un izstrādāt izsmeļošas atbildes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
