'airBaltic' šogad pirmajā pusgadā cieš 23 miljonu latu zaudējumus  (25)

"airBaltic" ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 104,7 miljoni latu, savukārt lidojumu skaits ir samazināts par 15% – līdz 23,7 tūkstošiem, līdz ar to pasažieru skaita kritums bijis 11% apmērā. Savukārt "airBaltic" lidmašīnu vietu piepildījums šogad ir uzlabojies un bija vidēji 71,5%.

Gauss atzina, ka šajā laika periodā nav izdevies pārvadāt tik daudz pasažieru, kā bija plānots. Šogad pirmajā pusgadā pārvadāts 1,41 miljons pasažieru.

Tomēr "airBaltic" valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka kompānija ir veikusi daudz uzlabojumu tās darbībā un pirmā pusgada rādītāji ir labāki, nekā plānots, tostarp zaudējumu apmērs ir mazāks, nekā gada sākumā prognozēts. "Laika periodā no janvāra līdz jūnijam "airBaltic" sasniedzis finanšu rādītāju uzlabojumus par 50%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, tas ir arī labāks rezultāts, nekā tika plānots aviokompānijas restrukturizācijas programmā," teica kompānijas vadītājs.

Vienlaikus Gauss sacīja – lai gan mēnešu izteiksmē lielākoties finanšu rezultāti ir daudz labāki, tomēr kopējie ieņēmumi, salīdzinot ar plānotajiem, ir mazāki par 2%.

Tāpat "airBaltic" valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka pašlaik kompānijas mērķis ir neciest vēl lielākus zaudējumus. "Patlaban mērķis ir nezaudēt vairāk naudas. Tas prasīs vairākus gadus, lai atmaksātu kompānijā ieguldīto, un pie šā mērķa sasniegšanas mēs cītīgi strādājam. To veicinās arī jauno lidmašīnu iegāde, kuru uzturēšanas izmaksas būs daudz zemākas," paskaidroja Gauss.

Savukārt "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs pastāstīja, ka zaudējumu veidošanos pirmajā pusgadā ietekmēja vairāki faktori, tostarp līdzšinējā lidojumu tīkla izmantošana. "Skaidrs, ka mēs nevaram strauji pārtaisīt savu lidojumu tīklu tā, lai tas būtu maksimāli optimāls. Lai izmainītu maršrutus, kādas pilsētas aizvietotu ar citām, tas ir jādara kādus sešus mēnešus iepriekš, jo jāsāk pārdot šīs pilsētas ar pietiekami lielu laika rezervi, lai nav tā, ka tad, kad mēs pamainām šīs pilsētas, nav cilvēku, kas uz tām lidos. Līdz ar to straujas izmaiņas lidojumu tīklā šovasar vēl nevarējām darīt un arī šoziem tās netiks veiktas, principā vēl lidojam pēc vecā lidojumu plāna. Līdz ar to skaidrs – ja mēs lidojam pa vecajiem maršrutiem ar lidmašīnām, par kurām ir tie paši līgumi, tad diezgan grūti izspiest pozitīvu rezultātu," klāstīja Jakovļevs.

Tāpat viņš norādīja, ka zaudējumu veidošanos sekmēja arī degvielas cenu kāpums, kā arī dolāra kursa pieaugums. "Jāņem vērā, ka dolāra kurss aug, jo mums lielākā daļa izmaksu ir dolāros – degviela un līzings –, savukārt ieņēmumi mums ir latos un eiro, tas arī veido papildu slogu. Un vēl viens faktors ir degvielas cenas, kas, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir pieaugušas. Tās ir papildu izmaksas, ar kurām ir jārēķinās. Bet, neskatoties uz to, mums izdevās samazināt izmaksas un noturēt ieņēmumus apmēram tajā pašā līmenī kā pērn. Mēs uzskatām, ka pirmajā pusgadā kompānijai ir bijusi diezgan veiksmīga darbība," atzina Jakovļevs.

Jau ziņots, ka "airBaltic" koncerna ieņēmumi pērn samazinājās par 1,2% un bija 228,288 miljoni latu, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz 2,4 reizes un sasniedza 84,761 miljonu latu. Savukārt māteskompānija "airBaltic" pērn cieta 83,458 miljonu latu zaudējumus.

"airBaltic" dibināts 1995.gadā, un tā lielākais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. 2011.gadā kopumā "airBaltic" pārvadāja 3,351 miljonu pasažieru, kas ir par 5% vairāk nekā 2010.gadā.