Kas notiek, kad nomirstam? Vai ar to viss beidzas? Šādus un līdzīgus jautājumus katrs no mums reiz sev ir uzdevis. Nereti tajos brīžos, kad kāds no mūsu mīļajiem atstāj šo pasauli... Šogad maijā, festivāla "Helsus 2016" apmeklētājiem būs iespēja dzirdēt vienu no nedaudzajiem pētniekiem pasaulē, kurš nodarbojas ar pirmsnāves pieredzes pētīšanu.
Kardiologs no Nīderlandes Dr. Pims van Lommels pirmsnāves pieredzes pēta jau 30 gadu garumā un šogad ir pieņēmis "Helsus" aicinājumu ar zināšanām dalīties arī Latvijā.
Sirds ir apstājusies, elpošanas nav... Diagnoze: klīniskā nāve. Vai šādā stāvoklī cilvēks ir spējīgs uztvert? "Jā," saka Dr. Pims van Lommels. Miljoniem cilvēku, kuri šādu stāvokli ir piedzīvojuši, stāsta par pirmsnāves pieredzi. Kardiologs savus secinājumus pamato ar daudzu cilvēku pieredzes apliecinājumiem. Viņa atklājumi ir unikāli un nostāda līdzšinējos zinātnes pieņēmumus zem jautājuma zīmes. Arī tad, kad smadzenes vairs nefunkcionē, cilvēks tomēr var saglabāt skaidru apziņu – tas ir atklājums, kas ikvienam liek pārdomāt līdzšinējos priekšstatus par dzīvību un nāvi.
Pētnieka atklājumi pierāda, ka apziņa nav piesaistīta ķermenim. Zinātnieka tēze skan šādi: "Smadzenes darbojas tikai kā nebeidzamas apziņas uztvērējs, un šī nebeidzamā apziņa pēc nāves nebeidz savu eksistenci."
Uz jautājumu – vai ticat dzīvei pēc nāves? – Pims van Lommels atbild: "Es šo frāzi "dzīve pēc nāves" neizmantoju, jo dzīve ir tikai kaut kas, kas eksistē šajā zemes, fizikālajā dimensijā ar šūnām, kas mirst un rodas no jauna, ar dzimšanu un sairšanu. Ja mēs paskatāmies uz dažādiem pētījumiem par pirmsnāves pieredzi, nāve ir tikai mūsu fiziskās eksistences beigas. Mēs nevaram izvairīties no secinājuma, ka bezgalīgā apziņa eksistē neatkarīgi no ķermeņa un vienmēr eksistēs. Tāpēc mums nopietni jāapsver iespēja, ka nāve, tāpat kā dzimšana, ir tikai pāreja no viena apziņas stāvokļa citā un ka ķermenis dzīves laikā kalpo kā rezonanses vieta.
Mūsu priekšstats par nāvi nosaka to, kā mēs dzīvojam savu dzīvi. Tik ilgi, kamēr ticam, ka nāve ir beigas visam, kas esam, mēs savu enerģiju ieliksim savas dzīves pārejošajos un materiālajos aspektos.
Mums jāaptver, ka mūsu skatījums uz pasauli ir nepareizs, jo nespējam atpazīt, ka pasaule, kādu to redzam, izriet no mūsu apziņas subjektīvās realitātes. Tikai un vienīgi mūsu apziņa ir tā, kas nosaka to, kādu mēs redzam pasauli."
21. maijā Jelgavas pilī Dr. Pims van Lommels runās par pētījumu, kurš tika sākts 1988. gadā Nīderlandē. Lekcijā detalizēti tiks apskatīti dažādi universāli elementi, kas var tikt piedzīvoti pirmsnāves pieredzes brīdī, un to ietekme uz konceptu, kā apziņa un atmiņas var tikt piedzīvotas, esot ārpus ķermeņa –, brīdī, kad smadzenes nefunkcionē.
Pima van Lommela grāmata "Apziņa viņpus dzīves" šogad ir iznākusi arī Latvijā. "Ārsti redz nāvi un neko par to negrib zināt. Zinātnieki zina par nāvi un, tāpat kā 17. gadsimtā, neko nezinot, skaidri pasludina, ka viss ir ķīmija. Mēs pat nesaprotam, ka patiesībā neko nesaprotam…," tā grāmatas recenzijā izsakās reanimatologs Pēteris Kļava.
Pima van Lommel lekcija notiks 21. maijā, plkst. 12:00 Jelgavas pilī. Lekcija notiks angļu valodā ar tulkojumu latviešu valodā. Lekciju atklās Dr. Pēteris Kļava. Biļetes: www.ekase.lv, plašāka informācija: www.helsus.org
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
