Šķiet, lieki apspriest Sīmaņa mūziķa dotumus, ja visiem skaidrs, ka tieši viņš pilntiesīgi uzskatāms par latviešu dziesminieku kultūras pionieriem. Jācer, ka līdzīgu likteni piedzīvos un no aizmirstības pelniem jaunā formā atdzims arī 1995.gadā tapušais dziesmu cikls „Es strauta malā slāpēs eju bojā” ar Fransuā Vijona dzeju, kas, šķiet, jau uzskatāms par kolekcionējamu vērtību. Citējot albuma dzejoļu autoru Arvīdu Ulmi: „es atveros, nu durvis vaļā, nu mums visiem galds ir viens, bet atkal mana galda galā sēž ceļā saucošs dziesminieks”, jācer, ka ‘Starp divām gaismām’ arī pavērs durvis Haraldam Sīmanim un varbūt beidzot, ar krietnu desmit gadu nokavēšanos, laupīs Sīmanim viņu perfekti raksturojošo, savdabīgo titulu „slavenākais un vismazāk pazīstamais latviešu mūziķis”.
Vērtējums:
Iesaku:
‘Aiz septiņiem vārtiem ’;
‘Ar tevi vien ’;
‘Man jānoriet ’
Ierakstu apskati
Haralds Sīmanis ‘Starp divām gaismām’
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit