Kurš gan pēdējā laikā nav bijis Britu salās? Iemeslu turp doties nav ilgi jāmeklē – vieni turp dodas pelnīt naudu, citi, izmantojot bezvīzu režīma iestāšanos un lēto aviokompāniju ienākšanu Latvijas tirgū, izmanto iespēju apceļot šo valsti, bet vēl citiem ir savi iemesli, kurus te varētu stundām apskatīt.

Pateicoties Latvijas uzņēmēja Valērija Belokoņa aktivitātēm Anglijas futbola druvā, pēdējā gada laikā kā viens no iemesliem apciemot Angliju ir arī vēlme klātienē vērot futbola kluba "Blackpool" spēli. Tieši šāda iemesla uz Miglaino Albionu kopā ar citiem amata brāļiem devos aplūkot arī es.

Futbols

Kā jau minēju, šā ceļojuma pamatmērķis bija "Blackpool" spēles apmeklējums. Blekpūlieši pēc seniem laikiem atkal pretendē uz iekļūšanu līgā, kas ir nākamā uzreiz aiz Premjerlīgas, tāpēc visi kluba līdzjutēji ir nelielā eiforijā. Pēc sarunas ar pāris vietējiem iedzīvotājiem ir skaidrs, ka par futbolu šeit interesējas teju vai visi, pie kam ne tikai patīk-nepatīk līmenī, bet spējot pamatot savu viedokli ar faktiem. Ar skumjām nākas secināt, ka mūsu līdzi jušanas kultūra ir tikai ceļā uz šādu līmeni.

Blekpūles kluba stadions ir attāli līdzīgs "Skonto" stadionam – līdzīgi kā skontiešu stadionā ir trīs stacionāras tribīnes, taču tikai divas no tām ir ar jumtu. Tiesa, apkārt ir daudz vietas, lai uzbūvētu visas četras tribīnes, ko arī kluba vadība agrāk vai vēlāk plāno darīt. Skatītāju vietas gan stadionā šobrīd ir 9,612 (plānots, ka pēc visu tribīņu pabeigšanas būs 16,000 vietas), taču ne visi bija tikuši stadionā, tāpēc uz apkārtesošajām sētām un jaunceltņu stalažām atradās vēl daudzi futbolu redzēt gribošie līdzjutēji. Zālājs gan "Skonto" stadionā ir krietni labākā līmenī, savukārt spēles programmiņa ir tāda, kāda pat uz Latvijas izlases spēlēm netiek sagatavota – 98 lappuses, ar glancētām lapām, krāsainām bildēm, skrupulozu statistiku, vairākām intervijām ar abu komandu vadītājiem, spēlētājiem u.t.t. utjpr. Vēl kāda interesanta nianse – pirms spēles tiek pārdotas loterijas biļetes, kas maksāja vienu mārciņu. Visa nauda no šās loterijas, kas paliek pēc vinnestu izmaksas (maksimālais vinnests 2000 mārciņas, kas gan nav ikdienišķs), tiek izmantota kluba vajadzībām. Plika matemātika – ja pieņem, ka katrs atnākušais nopērk pa vienai biļetei (lai gan novērojumi liecina, ka cilvēki, cerot uz laimestu, pirka pa vairākām), un kāds "noceļ" maksimālo vinnestu, pāri paliek septiņi ar pusi tūkstoši. Ja pareizinām ar regulārās sezonas 23 spēlēm savā stadionā, tad summa sanāk 172,5 tūkstoši. Iespaidīgi, vai ne?!

Runājot par spēles kvalitāti, jāsaka, ka biju gaidījis vairāk, lai gan pēc spēles kluba direktors Normunds Malnačs stāstīja, ka parasti komanda spēlējot labāk. Šoreiz, acīmredzot, traucēja pārlieku lielā "play off" spēles atbildības nasta. Taktiski komanda spēlēja diezgan vienkārši, visu spēli balstot uz centrējumiem, kas visai reti bija ar adresātu, tāpat nav ne runas par precīzu pirmo piespēli – bumba uz priekšu tiek sista uz labu laimi, cerot, ka kāds no savējiem tur nodemonstrēs individuālo meistarību. Jāsaka, ka tikai pāris futbolisti komandā ar tādu izcēlās. Nenoliedzami spilgtākā komandas zvaigzne ir pieredzējušais uzbrucējs Endijs Morells, kas laukumā visas spēles garumā spēlēja "pirmo vijoli". Objektīvi spriežot, "Blackpool" komanda Latvijas virslīgā būtu stabili pirmajā četriniekā.

Tas, kas pārsteidza visvairāk, ir līdzjutēji. Cik noprotu, Anglijā līdzjutējiem ir senas tradīcijas, taču līdz šim biju par tiem tikai dzirdējis, jo angļu čempionāta spēles klātienē nebija nācies vērot. Stadiona tribīnes aizpildījās jau labu laiku pirms spēles un visi klātesošie nemitīgi dziedāja kluba līdzjutēju dziesmas, aplaudēja, priecājās – gan vīrieši, gan sievietes, gan arī bērni. Un tā līdz pat spēles beigām. Tam ir milzīgs suģestējošs spēks, kas savējiem palīdz, bet pretiniekiem ir destruktīvs. Un nekādas kaušanās, nekādu kamuflāža kostīmos tērpušos agresīvu jauniešu vai labi nobarojušos apsargu ar stekiem, skūtām galvām un vēlmi kādu pazemot. Dievs dod, lai kādreiz arī pie mums pienāktu šādi laiki!

Minoritāšu paradīze

Mani jau pirms brauciena brīdināja, ka liela daļa pilsētas ir seksuālo minoritāšu apsēsta. Rajonā ap "Hilton" viesnīcu, kurā bija izmitināta Latvijas delegācija, bija vesels lērums krogu un hoteļu, kuru logos un karogu mastos bija izkārti varavīksnes krāsas karogi. Turpat arī integrācijas centrs ar minēto karogu, pie kura stāv senīli vīri, kas acīmredzot gaida kādu integrēties gribētāju. Atcerieties, sākumā minēju transvestītu kabarē? Patiešām tāds Blekpūlē ir atrodams un skaitās ekskluzīva izklaides iestāde. Pilnai laimei – arī virs pilsētas domes plīvo milzīgs varavīksnes krāsas karogs. Pēdējā uzturēšanās dienā Blekpūlē notika praids, pilsēta bija pārpildīta ar dažādu nokrāsu abu dzimumu pārstāvjiem.

Latvietis latvietim latvietis

Uz Blekpūles apciemojumu tas neattiecas, taču apstiprina seno patiesību, ka latvietim mīļākais ēdiens ir latvietis, pie kam jebkurā pasaules malā. Tā atpakaļceļā Liverpūles lidostā kāda latviešu sieviņa vidējos gados par neko uzsāka ar mani strīdu, pēc kā nekādi nespēja rimties vēl ilgi. Acīmredzot pēc ilgās vergošanas angļu zemē nespēja atteikt sev baudu pakasīties ar kādu tautieti. Atliek vien izteikt līdzjūtību šās personas otrajai pusei, kas nevēlējās iesaistīties debatēs, pēc kā var secināt, ka šādi logorejas izvirdumi nav nekāds retums.

Pilsēta, kurā gribas atgriezties

Nobeigumā gribu piebilst, ka Blekpūle atstāj patīkamu iespaidu kā pilsēta, kurā izklaides iespējas atradīs ikkatrs cilvēks, kas šeit ierodas – piedāvāto izklaižu skaits un spektrs ir pietiekami plašs, lai apmierinātu katra indivīda vēlmes par pieņemamām cenām. Blekpūle ir pilsēta, kurā noteikti gribas vēlreiz atgriezties. Ja izdevās jūs ieinteresēt, sīkāku informāciju varat iegūt interneta mājas lapā www.visitblackpool.com

Paldies par ceļojumu "Blackpool" kluba prezidentam Valērijam Belokoņam un direktoram Normundam Malnačam!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!