Klasiskos "Jaguar" modeļus – "E-Type" un "Mark 2" (MK2) – starp citu, abus tieši 1964. gada izlaiduma, uz marta vidū pēkšņi piesnigušo Biķernieku trasi atgādāja sacīkšu komanda "Russo Baltic Racing", kura ar tiem startē dažādos vēsturiskos rallijos un šosejas sacensībās. Tādējādi tie nav nekādi muzeja eksponāti, bet gan joprojām aktīvi ekspluatēti spēkrati, pildot savu sākotnējo funkciju – braukt ātri un graciozi.
Turklāt "Russo Baltic Racing" dalība dažādās sacensībās Eiropas valstīs ir visai veiksmīga, piemēram, 2012. un 2013. gadā izcīnot uzvaru savā klasē "Rally Monte Carlo Historique", bet šogad – iegūta godpilnā otrā vieta klasē. Komandas autoparkā ir pavisam seši vēsturiskie "Jaguar", kurus turīgi cilvēki var noīrēt dalībai tamlīdzīgās sacensībās.
Sāksim ar britu markas ikonu – "Jaguar E-Type". Visupirms jau iekāpšana šajā spēkratā nav nemaz tik viegla. Pirmkārt, automobilis ir ļoti zems, un tam ir ļoti šaura durvju aile. Otrkārt, kad kāju jau esi ievietojis kabīnē, pārdomā, vai tā patiešām ir labākā pozīcija, kādā mēģināt ierausties "E-Type" salonā. Šī iemīcīšanās procesa laikā aizdomājies – bet kā, piemēram, tie britu aristokrāti tolaik pamanījās savu vakarkleitā tērpto sievu iemānīt tur iekšā?
Ar "Jaguar E-Type" pedāļu kolonnu gan ir jāaprod – tā ir ļoti šaura. Meklējot sajūgu, patiesībā ar pēdu spaidi kājas atbalstu grīdā. Ar samērā biezas zoles 43. izmēra apaviem sākotnēji bremžu un sajūga pedāli var sanākt nospiest reizē. Akseleratora pedāli gan jau no starta pieļaujies spiest ieslīpi uz labās puses maliņas. Vispārliecinošāk šāda auto vadība būs apavos, caur kuru zoli ar pēdu jūti pedāļus – gluži kā autosportā.
Arī pārnesumi sākotnēji "jāmeklē" uzmanīgi, lai arī to šeit ir tikai četri. Tie novietoti gana atstatus vienam no otra, tomēr raut uzreiz "pa taisno" vismaz sākumā nebūtu prātīgi, piemēram, pārgalvīgi no trešā pārslēdzoties pirmajā… Pēc pārslēgšanās nedaudz "jānotausta" ar sajūgu, vai ir riktīgais pārnesums, kamēr aprodi ar transmisiju.
Bet kāda ir "Jaguar E-Type" vilkme! Tā kā konkrētajam automobilim bija labas ziemas riepas, arī pa sniegu bija iespēja pārliecināties par šī spēkrata lielā griezes momenta (384 Nm) potenciālu. Pēc ražotāja datiem, 265 zirgspēku jaudīgais 4,2 litru rindas sešcilindru motora "Jaguar E-Type" līdz 100 km/h paātrinās aptuveni septiņās sekundēs, kas arī pēc mūsdienu standartiem ir klasificējams kā gana sportisks.
"Jaguar E-Type" ir ļoti liels pagrieziena rādiuss, tāpēc to ir grūti iztaisnot no sānslīdes, jo īpaši šādā sniegotā trasē. Ja laikus nesāc koriģēt sānslīdi, automobilis nepielūdzami trasē sagriezīsies tā, ka būsi spiests apstāties un izmantot atpakaļgaitu, lai turpinātu braukt pa trasi. Lietpratējiem šeit ir neliels palīgs – hidrauliskā rokasbremze, kas ir FIA noteikumiem atbilstoša pārbūve. Šo rokasbremzi "Russo Baltic Racing" piloti pagriezienos nereti izmanto, braucot pa kalnu serpentīniem.
Pārsēšanās tā paša izlaiduma gada sportiskajā sedanā "Jaguar MK2" ir kā atvieglojums – šeit ir augstāka durvju aile un arī augstāka sēdpozīcija. Vadības ierīces gan būtībā ir tādas pašas, un arī šeit ir jāpierod pie samērā šaurās pedāļu kolonnas. Pirmā acīs iekrīt ļoti bagātīgā koka dekoratīvā apdare – ar koku ir apdarīts ne tikai priekšējais panelis, bet arī uz durvīm ir samērā lielas koka uzlikas.
Ēverģēlības ar "Jaguar MK2" pa sniegoto Biķernieku trasi nav tik jestras kā ar "E-Type", jo aizmugurējam riteņu tiltam pietrūkst piespiedējspēka. Kādus divus smilšu maisus vajadzētu bagāžniekā. Tomēr to kaut cik kompensējam ar aizmugurējiem pasažieriem – divi tur var iesēsties, lai arī kājām vietas nav daudz.
Ir jūtams, ka garākos pārbraucienos "Jaguar MK2" būs komfortablāks, to atzīst arī "Russo Baltic Racing" pārstāvji, kuri par to pārliecinājušies praksē. Turklāt šis automobilis arī labi turoties uz ceļa pat pie ātruma 200 km/h, ko šim arī ar tādu pašu 4,2 litru motoru aprīkotajam sedanam sasniegt neesot nekādu problēmu. Savukārt "E-Type" spēkratam pie šāda ātruma esot nepieciešamas divu joslu koridors uz ceļa.
Pilnīga miera osta uz klasisko modeļu fona ir jaunais "Jaguar XF" – plašs un ērts salons, pat neskatoties uz to, ka tas nav vislielākais šobrīd ražošanā esošais markas modelis. Un pat mazsvarīgs faktors šajā kontekstā ir tas, ka konkrētā modifikācija bija aprīkota ar mazāko – 2,2 litru – dīzeļmotoru. Ar tā griezes momentu pilnībā pietiek vienkāršam plezīra braucienam pa sniegoto trasi.
Braukšanas ziņā būtiskākā atšķirība starp jauno un 50 gadus veco "Jaguar" ir elektronika. Tādam "XF" šādā sniegā tik pagriez stūri un tas pats bremzēs, jo nostrādā braukšanas elektroniskā stabilizācijas sistēma. Ar speciālu taustiņu salonā to var izslēgt, tomēr sistēma joprojām ir nomodā un pieslēgsies, kad uzskatīs, ka sānslīde ir pārāk liela. Bet ne katrs "Jaguar XF" īpašnieks zinās, ka, paturot to pašu pogu nospiestu uz ~15 sekundēm, sistēma tiks atslēgta pilnībā, ļaujot izbaudīt līdzīgus manevrus kā ar klasiskajiem modeļiem.
Diemžēl pasākuma dienā uzsnigušā sniega un vasaras riepu dēļ nevarēja ierasties "Jaguar" jaunākais sportiskais modelis – "F-Type" rodsters, kas tiek pozicionēts kā "E-Type" ideoloģiskais pēctecis. Bet tos tiešām interesantāk būtu salīdzināt uz sausa asfalta seguma.
Ar kuru no visiem attēlos redzamajiem "Jaguar" gribētos izbraukt vēlreiz? "E-Type"! Ne tikai tāpēc, ka tas ir skaistākais un leģendārākais auto šajā plejādē, bet gan tāpēc, ka braukšana ar šo auto ir darbs ar mehāniskām svirām, nevis elektriskām pogām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
