'DELFI Auto' Holandē izlūko elektroauto 'Opel Ampera'  (4)

Uzreiz jāpiebilst, ka "Opel Ampera" ir jau kopš aizvadītā gada decembra ASV tirdzniecībā esošā "Chevrolet Volt" dvīņu māsa. Tehniski auto ir identiski, atšķiras vien izskats.

Dizains

Pierasts, ka elektromobiļu un hibrīdauto dizains nav starp pievilcīgākajiem, jo forma galvenokārt pielāgota nevis izskata izcelšanai, bet gan vēja pretestības mazināšanai. Sērijveida "Volt" un attiecīgi arī "Ampera" atšķirībā no, piemēram, "Nissan Leaf", ir teju klasiskas formas virbūve. Pareizas, pat stingras līnijas un nekādu divdomīgu apaļumu. Gan "Volt", gan "Ampera" ir piecdurvju hečbeks, kas atsevišķos rakursos pat mazliet līdzinās sedanam.

"Volt" izskats, lai arī visnotaļ simpātisks, visumā ir salīdzinoši tikpat ikdienišķs kā virsbūves forma. No priekšpuses nekur dikti tālu no arī Latvijā pieejamā "Chevrolet Cruze" nav ticis. Toties nostājoties "Ampera" priekšpusē, šķiet, ka uz tevi raugās no kādas fantastikas animācijas filmas izkāpis milzīgs sienāzis. Šo iespaidu "Ampara" galvenais dizainers Stefans Arndts ir panācis, vizuāli sapludinot priekšpuses gaismas tehniku. Optika izskatās pēc katrā auto priekšgala malā iestrādāta un pretējos virzienos izliekta bumeranga. Patiesībā pamatlukturis ar miglas lampu nemaz nav savienots, taču jau pa nelielu gabaliņu izskatās, ka ir. Interesanti, ka šāda – it kā pārmērība – "Ampera" pāri nav nodarījusi. Tieši pretēji. Turklāt neko līdzīgu citos sērijveida modeļos vēl neesam redzējuši. Bez optikas bumerangiem "Amperai" ir vēl virkne aksesuāru, kas šo auto padara ne tikai izskatīgu, bet arī atšķirīgāku.

Tehnika

To, kas atrodams "Ampera" motortelpā, GM sauc par "Electric propulsion system". Elektriska dzinējspēka sistēma kompakti apvieno 150 Zs vilkmes elektromotoru, 72 Zs strāvas ģeneratoru, 1,4 litru tilpuma (86 Zs) benzīna motoru un divus sajūgus. Šo sarežģīto veidojumu vieno planetāro zobratu komplekts, kas vienlaikus novada griezi arī uz riteņiem. Galvenā elektromotora konstantā vilkme ir pamatīgi 370 Nm. Faktiski salonā uz auto grīdas T burta veidā izvietots 198 kg smags litija jonu akumulatoru modulis.

GM savu ražojumu sauc par elektromobili, lai gan zem "Ampera" motora pārsega nav tikai elektromotors, kā tas ir "Nissan Leaf" vai trijotnei "Mitsubishi i-MiEV", "Citroen C-Zero", "Peugeot iOn". GM skaļi apgalvo, ka viņu automobilim riteņu grieze tiek pievadīta tikai no elektroiekārtas, bet iekšdedzes motors darbina vienīgi ģeneratoru, kas ražo strāvu. Japāņu hibrīdiem, kas arī ir atšķirīgi, kā zināms, riteņu griešanos tieši nodrošina abi enerģijas avoti. Turklāt "Honda" hibrīdos elektromotors ir vien palīgs, bet "Toyota" ražojumi zināmu brīdi var nobraukt vienīgi ar elektrību.

Ar "Toyota Hybrid Sinergy Drive" jauno "Ampera" vieno vēl dažas tehniskas nianses, tomēr "Ampera" iespējas krasi atšķiras no "HSD". Pēc ražotāju datiem "Ampera" ir labākā 0-100 km/h dinamika starp sērijveida hibrīdiem un elektromobiļiem (neņemot vērā tādus citos svaru kausos liekamus monstrus kā, piemēram, "VW Touareg" hibrīds) – 9 sekundes. Maksimālais ātrums gan ir salīdzinoši pieticīgāks – tikai 161 km/h, bet tas būs jūtams tikai uz Vācijas bezlimitu autobāņiem.

Izmēģinājuma braucienā "DELFI Auto" pārliecinājās, ka tikai ar elektrību "Ampera" spēj veikt pat ap 80 kilometrus, un iekšdedzes motors atšķirībā no hibrīdiem netiek darbināts līdz litija baterijas ir "sausas". Ar uzlādētiem akumulatoriem un 35 litriem benzīna bākā "Ampera", bez apstāšanās spēj veikt vairāk nekā 500 km, tērējot uz 100 km mazāk nekā 16 kWh elektrības un mazāk nekā 1,6 litri benzīna strāvas ražošanai (enerģijas patēriņam pagaidu dati). Kamēr auto darbina tikai elektrība, kaitīgo oglekļa izmešu emisija ir nulle, bet, sadedzinot benzīnu, mazāk nekā 40 g/km. Akumulatoru pilnīgai uzlādei no mājsaimniecības 230V kontaktligzdas vajag tikai aptuveni četras stundas. Litija baterijai un tās komponentiem tiek dota astoņu gadu jeb 160 000 km nobraukuma garantija.

"Ampera" pilnais tituls GM terminoloģijā ir "Extended Range Electric Vehicle" (E-REV) jeb palielināta diapazona elektroauto. Ar elektrību tas brauc teju nereāli klusu, planetārā transmisija darbojas absolūti nemanāmi, pāreju uz iekšdedzes motoru var nemaz nepamanīt. Auto ir laba vadāmība, un tas ir dinamisks. No braukšanas sajūtu viedokļa, patīkamākais starp pagaidām vēl nedaudzajiem sērijveida elektroauto un hibrīdiem.

Komforts

Lai nodrošinātu minēto palielināta diapazona mobilitāti, GM ir upurējis vienu sēdvietu aizmugurē, jo bija nepieciešams lielāks akumulatoru modulis nekā, piemēram, "Toyota HSD" modeļos. Citādi ietilpības ziņā "Ampera" ir normāls ikdienišķs un visnotaļ ietilpīgs auto ar ērtiem sēdekļiem gan priekšā, gan atsevišķi nodalītiem aizmugurē. Aiz 1,85 m gariem ļaudīm arī aizmugurē brīvi pietiek vietas vismaz 1,75 m gariem pasažieriem. Bagāžnieks ir ērti aizsniedzams un apjoma ziņā zaudē tikai hibrīdu tēvam "Prius". Komforta un drošības aprīkojums pienācīgā mūsdienu līmenī. Ja ne "nozagtā" piektā sēdvieta, par komfortu varētu pat dot augstāku vērtējumu, piebilstot gan, ka "Prius" ir vēl ietilpīgāks.

Izvēle / cena

Mēs zinām, ka hibrīdi un vēl jo vairāk elektromobiļi pagaidām ir salīdzinoši dārgi. Rau', pat miniatūrais četrvietīgais "Mitsubishi i-MiEV" un tā Francijas pavalstniecību pieņēmušie brālīši maksā ap 35 tūkstoši eiro. Taču "Ampera" cena pat uz šāda fona šokē. Īpaši, ja zinām, ka Amerikā par "Volt" (bez valsts subsīdijām) jāmaksā tikai nedaudz virs 40 tūkstošiem dolāru. Latvijā nekādas subsīdijas pagaidām nav paredzētas, un tas nozīmē, ka ar šādu cenu "Ampera" piesaistīt pircēju interesi nebūs spējīga. Hibrīdi ir salīdzinoši lētāki, taču mūsu sabiedrība nav īsti gatava pat tiem, jo nav motivācijas šādus auto iegādāties un maksāt vairāk nekā par tradicionāliem spēkratiem.

Latvijā pagaidām vienīgais tirdzniecībā nonākušais elektromobilis ir "Peugeot iOn". Hibrīdu jau ir pulka vairāk, bet šinī apskatā ignorējam "Honda" mašīnas, jo tās tomēr it tuvākas tradicionāliem spēkratiem nekā "Toyota".

Hāgā GM runasvīri apgalvoja, ka jau esot saņemti 5000 pieteikumi "Ampera" iegādei, bet nākamgad plānots pārdot 10 000 mašīnas. Ko lai saka, pieticīgi mērķi. Var piebilst, ka arī ASV "Volt" tirdzniecības sākums bijis ļoti rezervēts. Kopš pērnā gada decembra līdz jūlija beigām pārdoti vien mazliet vairāk par 3000 "Voltu".

Cik "zaļi" patiesībā ir elektroauto un hibrīdi

Ja skatās tikai no iekšdedzes motoros sadedzinātā benzīna radīto izplūdes gāzu daudzuma viedokļa, tad, protams, hibrīdauto un vēl jo vairāk elektromobiļi ir zaļāki jeb videi draudzīgāki nekā tradicionālie iekšdedzes motoru automobiļi. Taču autoražotāji izvairās skaļi un atklāti runāt par citiem vides aspektiem.

Hibrīdiem un elektromobiļiem nepieciešamo akumulatoru, kas atšķiras no tradicionālajiem starta strāvas akumulatoriem, ražošanai ir nepieciešami reti sastopami un dārgi iegūstami izrakteņi. Kā to ieguve un pārstrāde akumulatoros globāli ietekmē vidi? Pagaidām hibrīdu un elektromobiļu īpatsvars vēl ir gaužām niecīgs, bet kā minētās lietas ietekmēs vidi, ja to daudzums daudzkārt pieaugs? Kā vidi ietekmēs nepieciešamība lielos apjomos utilizēt izlietotās akumulatoru baterijas?

Visbeidzot elektrības faktors. Nav noslēpums, ka arī elektrības ražošanā globālās problēmas samilzt. Augsti industrializētajās valstīs, kas pagaidām ir vienīgie elektromobiļu un arī hibrīdu potenciālie tirgi, kopējais elektrības patēriņš sasniedzis biedējošus apjomus. Hidroresursu elektrības ražošanai nepietiek, un to izmantošana tāpat rada kaitējumu dabai. Vēl draudīgāka potenciāli ir daudz efektīgākā atomenerģijas izmantošana. Varētu vēl turpināt... Tātad arī par elektroenerģijas izmantošanu automobiļos un to patieso "zaļumu" vēl ir daudz neatbildētu un neskaidru jautājumu.

Iepriekš neminēti fakti un atziņas

- Ātrumos virs 100 km/h, lai uzturētu elektroiekārtas efektivitāti, galvenajam elektromotoram pievienojas arī ģeneratormotors, taču abi enerģiju saņem tikai no akumulatoriem, un joprojām netiek tērēta ne pile benzīna. Fiziski sajust, ka kaut kas pieslēdzas vai atslēdzas, nenācās – tik gludi un nemanāmi darbojas planetāro zobratu sistēma.
- Preses materiālos lasāms, ka pie zināmu nosacījumu izpildīšanās, riteņu griešanā vienlaicīgi paralēli elektromotoram tieši pieslēdzas arī iekšdedzes motors. Tātad GM elektromobilis dažbrīd tomēr darbojas kā hibrīds;
- Pēc statistikas pētījumiem, Eiropā 80% auto lietotāji ikdienā nobrauc ne vairāk kā 60 km. Īsti elektroauto pat spēj vairāk, bet "Ampera", būdams īsts "pure electric" šādās īsās distancēs, neierobežo rīcības brīvībā un tik un tā degvielas patēriņa ziņā paliek jūtami taupīgāks nekā hibrīdi;
- "Ampera" mērinstrumentu sekcijā nav tradicionālo pulksteņu, bet ir liels krāsains ekrāns ar piktogrammu skalām. Ja centrālais viduskonsoles skārienjūtīgais ekrāns nebūs aizņemts ar navigācijas lietām, arī tajā var skatīties īsfilmas par auto agregātu darbību;
- Vadītājam ir iespēja izvēlēties četrus dažādus agregātu darbības režīmus – "Normal", "Sport", "Mountain" un "Hold". "Sport" gadījumā akseleratora pedālis reaģēs ātrāk, "Mountain" paredzēts ilgstošākai braukšanai kalnainos apstākļos, bet "Hold" pieslēdz iekšdedzes motoru piespiedu kārtā, lai pietaupītu akumulatoru enerģiju, piemēram, priekšā esošam pilsētas centram;
- Lādēšanas ierīcei ir vairāki intensitātes režīmi, kas atkarībā no stāvēšanas laika ļauj variēt uzlādes ilgumu. Kā zināms, lēnāka uzlāde ir "veselīgāka";
- Viegla stūre arī šosejas ātrumos. Elektriskajam pastiprinātājam ir mazliet sintētisks reaktīvais pretspēks, taču stūrēšana tomēr visnotaļ patīkama;
- Balstiekārta uz Holandes gludajām šosejām šķita teju nevainojama. Gan jau uz mūsu ielāpiem nebrauc sliktāk par "Astra" un "Insignia";
- Sēžoties aizmugurē, jāpierod noliekt galva, jo, līdzīgi kā retajām četrdurvju kupejām, ailas straujais kritums draud ar punu iegūšanu;
- Pēc akumulatoru izlādes un pārslēgšanās uz iekšdedzes motoru un ģeneratoru, "mērinstrumentu panelis" rāda, ka kustība notiek, it kā tikai pateicoties ģeneratora darbināšanai. Taču, lūkojoties viduskonsolē iebūvētajā info displejā, skaidri redzams, ka, spiežot auto darba bremzes un "bremzējot ar motoru", akumulatori uzņem lieko, kustībai neizmantoto enerģiju un ik pa brīdi atkal palīdz "Amperai" ripot;
- "Ampera" vēja pretestības koeficients ir 0,29. Jancīgajam "Nissan Leaf" arī 0,29, bet "Toyota Prius" – 0,25;
- Vēl nav zināms, cik salīdzinoši izmaksās "Ampera" uzturēšana;
- Mazliet vēlāk nekā "Ampera" Eiropā tiks uzsākta arī "Volt" tirdzniecība.

"Opel Ampera" un konkurentu izmēri

Cenas eiro un konkurenti

"Opel Ampera" tehniskie rādītāji (ražotāja dati)