Ir taču tik apnicīgi un nogurdinoši katru dienu pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Mūžīga neziņa par kustības grafikiem, spaidīšanās un mīcīšanās. Arī ar savu mašīnu pilsētas ielās prieka maz – no rītiem sastrēgumi, arī pa dienu un vakarā tas pats, turklāt vēl omu regulāri bojā dažādi dīvaiņi, kas, izskatās, autovadītāja apliecību iegādājušies komplektā ar automašīnu... Jābūt taču kaut kādai izejai no šā labirinta.
Izeja ir, un tās nosaukums – skūteris!

Uzreiz jāsaka: te runa ir tieši par mazmototehniku ar dzinēja darba tilpumu līdz 50 cm3, kas līdzīgi velosipēdiem sabiedriskajā satiksmē atrodas ar atvieglotiem noteikumiem. Šajā mazajā klasītē atkarībā no katra indivīda gaumes un komforta prasībām iespējams izvēlēties starp diviem radikāli atšķirīgiem moto stiliem. Pirmais ir mopēds jeb mazmocītis. Tāpat kā pieauguša motocikla seglos braucējs uz tāda sēž jāteniski. Šāda poza nodrošina efektīvu braucamrīka kontroli un precīzāku vadāmību, taču tā prasa zināmas komforta nodevas. Otrais ir motorollers jeb tā saucamais skūteris. Konstruktīvi tas ir visai dīvainas koncepcijas braucamrīks, uz kura braucējs sēž brīvi un relaksēti kā uz polsterēta ķeblīša pie brokastu galda – taisnu muguru, ceļiem kopā, kājas novietotas nekustīgi uz speciālas balsta platformas. Atšķirībā no motocikla tam nav nekādu paminu, bet visa vadība ir uz stūres – labajā pusē pie gāzes roktura ir priekšējo bremžu svira, kreisajā – aizmugurējo. Pārnesumi nav jāslēdz, jo transmisijas funkcijas izpilda bezpakāpju variators. Moderns motorollers neatkarīgi no konkrētā modeļa dizainiskajām īpatnībām ir elegants un spilgts. Tam ir aerodinamiski veidoti aptecētāji, pilns lukturu komplekts (tuvās/tālās gaismas, pagrieziena rādītāji, bremžu signāls), atpakaļskata spoguļu pāris. Šāds braucamrīks vairāk piemērots pilsētas apstākļiem, tas aprīkots ar asfalta riepām, komfortablu amortizāciju, patīkamas frekvences trokšņu slāpētāju.

Savas funkcionalitātes un lietošanas ērtuma dēļ tieši skūteri iemantojuši milzu popularitāti daudzviet pasaulē. Turklāt, aplūkojot daudzkrāsaino motobraucēju sabiedrību dažādās Eiropas lielpilsētās, jūs drīz vien secināsiet, ka šāds braucamrīks vienlīdz labi piestāv gan ierēdnim solīdā uzvalkā, gan vasarīgi tērptai meitenei, gan stilīgam jaunietim – būtībā vai ikvienam, kas uzdrīkstas izvēlēties divriteņu transporta līdzekli.

Plusu vairāk nekā mīnusu

1) Vienkārša un lēta reģistrācija (kopš 2004. gada noteikts, ka arī mazmototehnika jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā; pirmo reizi reģistrējot: par transportlīdzekļa tehnisko pasi – Ls 3,82, par numuru – Ls 5,90), turklāt turpmākas ekspluatācijas laikā šāds braucamais netiek aplikts ne ar kādiem nodokļiem, tam nav jāveic gadskārtējā tehniskā apskate, nevajag civiltiesisko apdrošināšanu.

2) Drīkst braukt jaunieši kopš 14 gadu vecuma. Nepieciešama mopēda vadītāja apliecība, derīgas ir arī jebkuras kategorijas autovadītāja tiesības.

3) Pārvietošanās brīvība. Ar motorolleru viegli manevrēt starp sastrēgumos smokošu automašīnu rindām, turklāt tas spēj attīstīt ātrumu 55 – 60 kilometri stundā. Pirmajā brīdī tas varbūt neliekas sevišķi daudz, taču pamēģiniet – brauciens šādā ātrumā starp sastrēgumā stāvošajiem šķiet gandrīz vai kā lidojums... Katrā ziņā, dodoties uz darbu vai uz bodi iepirkties, jums vairs nebūs jārēķinās ar sastrēgumu faktoru.

4) Degvielas ekonomija. 50 cm3 motoriņš patērē 2 līdz 3 litrus benzīna uz 100 kilometriem.

5) Vēl viens pluss noteikti ir braukšanas iemaņu nostiprināšana. Proti, agra iesaistīšanās satiksmē jaunietim labāk palīdzēs pierast pie atrašanās blīvā transporta plūsmā, saprast un izvērtēt situācijas. Turklāt šī mācīšanās, tostarp sīki mācību negadījumi, nebūs tik dārgi kā ar automašīnu.

Protams, motobraukšanai (tas neattiecas tikai uz mazmototehniku) ir arī daži trūkumi. Galvenais – braucējs nav pasargāts no aukstuma, vēja un nokrišņiem, kā arī no garām braucošo mašīnu šķiestajām dubļu šļakatām. Būtībā jau, izņemot ķiveri, cimdus un plēves jaku, nekādas citas speciālas aizsardzības nav. Un tas dažbrīd rada tīri psiholoģisku neaizsargātības izjūtu pret citiem satiksmes dalībniekiem. Taču vai gan nav manīts, ka dažs automobilists sēž bleķa kastē, kas stabili stāv uz četriem riteņiem, piesprādzējies ar drošības jostu, un vienalga baidās... Patiesībā jau, ja ievēro piesardzību un satiksmes noteikumus, braukšana ar motorolleru nemaz nav daudz bīstamāka kā ar automašīnu.

Ir arī lielkalibra tehnika

Protams, sportiskāk noskaņotiem braucējiem, kam 50 cm3 tehnika šķiet par knapu, ir visnotaļ plašas iespējas izvēlēties jaudīgāku braucamo, tostarp motorolleru. Daudzu motofirmu piedāvājumā atrodami tā saucamie megaskūteri ar 250, 400, 500 un pat 650 cm3 dzinējiem, taču tā jau ir cita svara kategorija un cits stāts...

Motociklu kategorijas (CSDD klasifikācija)

M – mopēds

Kopš 2004. gada 1. maija divriteņu, trīsriteņu vai četrriteņu transporta līdzeklis, kura motora darba tilpums ir mazāks par 50 cm3 un konstruktīvi paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 45 kilometrus stundā, tiek uzskatīts par mopēdu.

Ar mopēdu drīkst braukt kopš 14 gadu vecuma. Lai iegūtu mopēda vadītāja jeb M kategorijas apliecību*, Ceļu satiksmes drošības direkcijā jānokārto teorētiskais eksāmens, kas sastāv no 20 jautājumiem. Jebkuras citas kategorijas vadītāja apliecība dod tiesības tās īpašniekam vadīt arī mopēdu.

* Ceļu satiksmes noteikumu 234. punkts nosaka, ka iepriekš izsniegtās velosipēda/mopēda vadītāja apliecības bija jānomaina līdz 2005. gada 1. jūlijam.

A1 – motocikli bez blakusvāģa, kuru motora darba tilpums ir līdz 125 cm3 un jauda nepārsniedz 11 kW (15 ZS); vadītāja apliecību var saņemt kopš 16 gadu vecuma, Ceļu satiksmes drošības direkcijā nokārtojot teorētisko un vadīšanas eksāmenu. Ar šādas klases motociklu atļauts braukt (Latvijas teritorijā!), ja ir B kategorijas auto vadītāja apliecība.

A (ierobežota motora jauda) – motocikli, kuru motora jauda nepārsniedz 25 kW (34 ZS); vadītāja apliecību var saņemt kopš 18 gadiem pēc kursu pabeigšanas autoskolā, nokārtojot teorētisko un vadīšanas eksāmenu Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

A – pārējie motocikli; vadītāja apliecību var saņemt kopš 21 gada vecuma pēc kursu pabeigšanas autoskolā, nokārtojot teorētisko un vadīšanas eksāmenu Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

A1 kategorijas vadītājs pēc diviem gadiem (un 18 gadu vecuma sasniegšanas) automātiski var saņemt A kategoriju.

Ja iepriekš iegūtas B, C, D kategorijas tiesības A (ar ierobežotu jaudu) un A kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai jāiziet braukšanas apmācība autoskolā un Ceļu satiksmes drošības direkcijā jākārto tikai vadīšanas eksāmens.

Jaunu motociklu reģistrācija 2005. gada sešos mēnešos (Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas dati)

 Marka30.06.
1.Yamaha44
2.Honda42
3.Kawasaki31
4.Suzuki17
5.KTM13
6.Ducati11
7.Zhongyu11
8.BMW10
9.Harley Davidson9
10.Hongyi9
11.PGO8
12.Gilera7
13.CPI6
14.Ski Doo5
15.Cagiva3
16.Kymco3
17.Husqvarna2
18.Aprilia1
19.Arctic Cat1
20.Buell1
21.Daelim1
22.Husaberg1
23.Polaris1
24.Sherco1
Kopā 238

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!