Katra auto īpašnieka "Bonus - Malus" klase tiek aprēķināta, izrietot no apdrošināšanas dienu skaita, kuru nosaka, ņemot vērā apdrošināšanas līgumu spēkā stāšanās un beigu datumu, kā arī no izraisīto ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) jeb apdrošināšanas gadījumu skaita, kuri iestājušies konkrētajā periodā. Tomēr, kā norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, auto īpašnieku "Bonus - Malus" klase pēc pārrēķina var palikt arī nemainīga.
"Autoīpašniekiem izveidojies stereotips, ka "Bonus - Malus" klasei katru gadu ir jāmainās, respektīvi, tai ir vai nu jāpaaugstinās vai jāsamazinās, tomēr tā nav. "Bonus - Malus" klase var palikt nemainīga arī vairākus gadus pēc kārtas, jo pārrēķins notiek par pēdējiem 11 gadiem. Tas nozīmē, ka katru gadu no aprēķina tiek ņemts ārā viens, vecākais periods, tā vietā liekot klāt jaunāko, līdz ar to netiek ņemta vērā tikai pēdējā gada vēsture," skaidro Stengrevics. "Piemēram, šogad tika izslēgts periods par 2000. un 2001.gadu. Tāpēc, ja transportlīdzekļa īpašniekam pēdējo 11 gadu apdrošināšanas vēsture ir līdzvērtīga vēsturei, kas tika izmantota pagājušā gada "Bonus - Malus" klašu aprēķinā – klase nemainās. Savukārt, ja vēsture ir uzlabojusies – klase palielinās; bet, ja vēsture kļuvusi sliktāka,– klase samazinās. Tomēr, kā apliecina statistikas dati, autoīpašnieki arvien vairāk apzinās, ka jo mazāk būs CSNg, jo labāka būs "Bonus - Malus" klase," rezumē Stengrevics.
Pēc ikgadējā pārrēķina salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, par 11% palielinājies auto īpašnieku skaits ar zemāko riska klasi (17.). Pazeminātā riska klasē iekļuvuši vairāk nekā 66 500 auto īpašnieku. Savukārt augstāka riska jeb "Malus" klasēs, kurām apdrošināšanas sabiedrības piemēro lielāku OCTA cenu, kā paaugstinātas bīstamības auto īpašniekiem, ierindojušies gandrīz 26 758 auto īpašnieki.
"Šāgada statiskas dati liecina, ka sistēma ir nostabilizējusies un "Bonus - Malus" klases arvien vairāk atspoguļo īpašnieku reālo apdrošināšanas vēsturi, tai pat laikā ir vērojama tendence "Bonus" klašu pieaugumam, kas nozīmē, ka īpašnieki ar vien vairāk pievērš uzmanību tam, kā viņu transportlīdzekļi tiek izmantoti satiksmē, samazinot nepārdomātu un pārgalvīgu ekspluatāciju. Citiem vārdiem – autovadītāji kļūst apzinīgāki," informē Stengrevics.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
