Kopā ar vecu automobili gandrīz vienmēr cilvēki nopērk jaunas problēmas. Dažas no tām ar neprofesionāļa aci ir grūti pamanīt, taču tās ir dzīvībai bīstamas. Baltijas "TopGear" sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) un vairākiem partneriem Lietuvā sarīkoja unikālu eksperimentu un atklāja, kā automobiļi tiek piecelti no mirušajiem un cik bīstami tie ir to braucējiem.

Lietuva, lietoto auto tranzīta centrāle, ir kļuvusi slavena ar atšķirīgu jaunu un vecu automobiļu reģistrācijas attiecību – tā pēdējos gados bijusi aptuveni 1 pret 20. Šā iemesla dēļ Lietuvas satiksmē esošo vieglo pasažieru auto vidējais vecums ir aptuveni 14 gadu un ir divtik lielāks nekā citur Eiropā. Tikmēr Latvijā, lietoto un jauno auto reģistrācijai nesasniedzot tik lielu disproporciju, autoparka vecums tik un tā ir neiepriecinoši liels – gandrīz 13 gadu.

Lielais vecums palielina avāriju un smagu seku risku, taču vēl bīstamāka par rūsu vai nepilnīgi strādājošiem mezgliem var būt "drošība", ko iemieso pēc avārijas stipri bojāts un ekstrēmi atjaunots automobilis.

Civilizētās valstīs avārijās cietuši vai lietošanai nederīgi spēkrati tiek norakstīti, bet mūsu kaimiņvalsts izmanīgie vīri kā putekļsūcējs izsūc šos atkritumus no visas Eiropas, lai no lūžņiem izveidotu atkal braucošus auto, turklāt daļa frankenšteinu nemaz nepaliek Lietuvā un dodas ceļā, lai sagādātu "pārsteigumus" pircējiem citviet – arī Latvijā.

Kaimiņvalsts gan cenšas ierobežot auto frankenšteinu atgriešanos satiksmē, ļaujot ceļu policistiem satiksmes negadījuma vietā anulēt auto tehnisko apskati stipri bojātiem spēkratiem. Tādējādi pēc remonta tiem pielaide satiksmei jāatgūst atkārtotā tehniskajā pārbaudē. Līdzīgi noteikumi ir spēkā arī Latvijā, taču praksē tie vēl nedarbojas. "Auto asociācija kopā ar apdrošinātājiem un par ceļu satiksmi atbildīgajām institūcijām ir izveidojusi darba grupu, lai šo normu iedzīvinātu," komentē CSDD pārstāve Ieva Bērziņa.

"TopGear" ar projekta partneriem vienojās kontrolētos apstākļos radīt šādu dzelzs slazdu, izmantojot populārākās garāžu darbnīcu metodes, kas ļauj cerēt uz vieglu peļņu: neievērot virsbūves remonta tehniskās prasības, neuzstādīt jaunus drošības spilvenus un triecienu sensorus, viltot odometra rādījumu utt.

Otrs projekta posms – "TopGear" frankenšteina pakļaušana triecientestiem Vācijas autobraucēju kluba ADAC laboratorijā, kurā ražotāji savus jaunākos modeļus pārbauda pēc "EuroNCAP" metodikas. Iznākuma ieintriģēti, ADAC pat piekrituši segt daļu triecientesta izdevumu (viena auto pārbaude maksā aptuveni Ls 23 000).

Reinkarnācijas veikšanai tika nolīgs pavisam īsts, tipisks garāžmeistars Aļģirds, kurš solījās darbus paveikt par 1200–1400 latiem. Eksperimenta auto – 15 gadu vecs "BMW" 3. sērijas "Compact" – tika sagriezts astoņās daļās, bet vēlāk atjaunots vizuāli labā stāvoklī. "Izskatīsies kā konfekte – tik tiešām neatšķirsies no normāla vāģa," solīja Aļģirds. Tātad eksperimentam ADAC laboratorijā sagatavotais auto spīdēs kā lietoto auto tirgū pirmoreiz nonācis braucamais, tā odometrs rādīs agru jaunību apliecinošu nobraukumu, bet spēkrata panelī spīdēs visi vajadzīgie indikatori, neradot ne mazākās aizdomas, ka tajā nav neviena paša drošības spilvena.

Projekts turpinājums – "TopGear Latvija" septembra numurā, kurā varēs lasīt par ADAC triecientesta iznākumu, ekspertu atzinumus par drošību un padomus, kā izvairīties no šādiem auto.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!