Foto: LETA
Situācijā, kurā turpmāko septiņu gadu laikā Eiropas Savienības tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem joprojām būs zemāki nekā vairākās citās valstīs, ir „jāsamēro neapmierinājums”, jo lauksaimniecībai kopumā tiek paredzēts samazināt finansējumu, cietēji nav tikai latvieši, kā arī, iespējams, vēl šo situāciju var mainīt Eiropas parlaments (EP), kuram pirmo reizi savienības vēsturē jādod piekrišana nākamās septiņgades finanšu plānošanai – to pirmdienas rītā LNT raidījumam „900 sekundes” pastāstīja EP deputāts Ivars Godmanis.

Septiņu gadu laikā tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem pakāpeniski palielināsies no 95 līdz 150 eiro par hektāru, atgādināja Godmanis, piebilstot, ka „jācīnās par maksimumu" un viņaprāt, visiem lauksaimniekiem ES jāsaņem vienādi maksājumi.

Taču jāsaprot, ka „lauksaimniecībai vispār ņem nost", un jāsamēro mūsu neapmierinājums: jaunās dalībvalstis, kā Latvija, kā arī dažas vecās dalībvalstis kā Zviedrija, Somija, Portugāle un Spānija joprojām nesaņems tik lielus maksājumus lauksaimniecībai kā gribētos, kamēr tādās valstīs kā Īrija, Holande, Grieķija, kurās maksājums bijis ap 400 eiro par hektāru, jūtami tas tiks samazināts - neapmierināti būšot visi, skaidro Godmanis.

EP deputāts arī atgādināja, ka lauksaimniecībai samazinās finansējumu, jo ES nākamajā septiņgadē ir citas prioritātes - par 60% palielinās finansējumu zinātnei un attīstībai, par 40% izglītībai, kā arī meklēs finansējumu kopējam enerģētikas, transporta un sakaru tīklam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!