Latvijai līdz 2015.gadam jāpalielina interneta lietotāju skaits līdz 75%

Tālab Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegusi valdībā informatīvo ziņojumu, kas nosaka pasākumus "Digitālās programmas Eiropai" īstenošanai, pārvaldībai un izvirzīto mērķu sasniegšanai Latvijā.

Valdībā iesniegtais ziņojums liecina, ka par atbildīgo institūciju šīs programmas ieviešanai plānots noteikt VARAM – tai būs jāizstrādā attīstības plānošanas dokumenti 2014.-2020.gadam, ietverot saskaņotu rīcībpolitiku ar programmā un stratēģijā "ES 2020" noteiktajiem politikas mērķiem. Programmā noteikti seši galvenie mērķi.

Platjoslas interneta jomā iecerēts, ka platjoslas pārklājums līdz 2013.gadam ir pieejams visiem ES iedzīvotājiem. Salīdzinājumam 2008.gada decembrī DSL pārklājums bija 93% eiropiešu. Ātrās platjoslas pārklājumam 30 Mb/s vai vairāk visiem ES iedzīvotājiem ir jābūt līdz 2020.gadam. Pērn janvārī pieslēguma abonementi platjoslai ar ātrumu vismaz 10Mb/s bija 23% eiropiešu. Savukārt īpaši ātras platjoslas (virs 100Mb/s) pieslēguma abonentiem līdz 2020.gadam jābūt 50% Eiropas mājsaimniecību.

Digitālā vienotā tirgus sfērā elektroniskās komercijas veicināšanai līdz 2015.gadam jāpanāk, ka tiešsaistē iepērkas 50% iedzīvotāju. Salīdzinājumam 2009.gadā pēdējo 12 mēnešu laikā preces vai pakalpojumus privātām vajadzībām internetā pasūtīja 37% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Pārrobežu e-komercijā līdz 2015.gadam jāpanāk, ka tiešsaistē citā valstī iepērkas 20% iedzīvotāju. 2009.gadā pēdējo 12 mēnešu laikā preces vai pakalpojumus no citu ES valstu pārdevējiem pasūtīja 8% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Attiecībā uz e-komerciju uzņēmējdarbībā līdz 2015.gadam jāpanāk, ka iegādi/pārdošanu tiešsaistē veic 33% mazo un vidējo uzņēmumu. 2008.gadā attiecīgi 24% un 12% uzņēmumu pirka vai pārdeva preces elektroniski par summu, kas vienāda vai lielāka par 1% no apgrozījuma.

Savukārt vienotā tirgus telesakaru pakalpojumu jomā līdz 2015.gadam jāpanāk, ka atšķirība starp viesabonēšanas un valsts tarifiem ir tuvu nullei. 2009.gadā vidējā cena veiktajiem zvaniem par minūti viesabonēšanā bija 0,38 eiro centi (27 santīmi) un vidējā cena par minūti visiem zvaniem ES bija 0,13 eiro centi (deviņi santīmi), ieskaitot viesabonēšanu.

Tāpat līdz 2015.gadam plānots panākt, ka regulāra interneta izmantošana palielinās no 60% līdz 75%. Savukārt interneta lietošana nelabvēlīgā situācijā dzīvojošo vidū jāpalielinās no 41% 2009.gadā līdz 60% iedzīvotāju 20015.gadā. Līdz tam par pusi - līdz 15% - jāsamazinās to iedzīvotāju daļai, kuri nekad nav izmantojuši internetu. 2009.gadā internetu nekad nebija izmantojuši 30% eiropiešu vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Publiskās pārvaldes pakalpojumu jomā plānots, ka e-pārvaldi līdz 2015.gadam izmanto 50% iedzīvotāju, un vairāk nekā puse no viņiem iesniedz aizpildītas veidlapas elektroniski. 2009.gadā e-pārvaldes pakalpojumus pēdējo 12 mēnešu laikā izmantoja 38% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem un 47% no viņiem izmantoja e-pārvaldes pakalpojumus, lai nosūtītu aizpildītas veidlapas.

Pētniecībā un inovācijā iecerēts dubultot - līdz 11 miljardiem eiro (7,73 miljardiem latu – publiskos ieguldījumus pētniecības un izstrādes paplašināšanai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā. 2007.gadā IKT pārvaldes budžeta apropriāciju vai pētniecības un izstrādes izdevumu nominālā summa bija 5,7 miljardi eiro (4 miljardi latu).

Ekonomikai ar zemu oglekļa emisiju iecerēts veicināt energoefektīva apgaismojuma ieviešanu - līdz 2020.gadam panākt, ka apgaismojuma energopatēriņš kopumā samazinās vismaz par 20%.

Šīm programmā minētajās jomām paredzēts 101 pasākums, tai skaitā 31 likumdošanas iniciatīva. Kopumā vienpadsmit programmas pasākumi jau ir izpildīti, sešu pasākumu izpilde, kas bija jāpabeidz 2010.gadā, ir aizkavējusies, un atlikušie kopumā norit saskaņā ar plānu. Nospraustos mērķu īstenošanai varēs piesaistīt dažādu ES atbalsta instrumentu finansējumu.

Latvijā digitālās Eiropas programmas īstenošanu iecerēts realizēt ar vairākiem jau spēkā esošiem, kā arī jaunveidojamiem attīstības plānošanas dokumentiem.

Lai plānotu programmas ieviešanu pēc 2013.gada, VARAM izstrādās plānošanas dokumentu 2014.-2020.gadam, tajā ietverot ar programmu saskaņotu rīcībpolitiku, atbilstoši arī stratēģijā "ES 2020", kā arī nacionālajos augsta līmeņa un nozares attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem politikas mērķiem, lai radītu noturīgu tautsaimniecisku un sabiedrisku labumu no digitāla vienotā tirgus, kas balstīts uz ātru un īpaši ātru internetu.

VARAM norāda, ka 2010.gada martā Eiropas Komisija (EK) uzsāka stratēģiju "ES 2020" , kuras mērķis ir pārvarēt krīzi un sagatavot Eiropas Savienību (ES) tautsaimniecību nākamajai desmitgadei. Stratēģija "ES 2020" nosaka kā sasniegt augsta līmeņa nodarbinātību, ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju, ražīgumu un sociālo kohēziju, kas īstenojama ar konkrētām darbībām ES un dalībvalstu līmenī.

"Digitālā programma Eiropai" ir viena no septiņām stratēģijas "ES 2020" pamatiniciatīvām, kas izstrādāta ar mērķi paātrināt ātrgaitas interneta pakalpojumu ieviešanu un izmantot vienotā digitālā tirgus priekšrocības, ko tas sniedz mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Programmas uzdevums ir būtiska sociālā un ekonomiskā potenciāla palielināšana, it īpaši internetā, kas ir vitāli svarīga saimnieciskās un sabiedriskās darbības vide uzņēmējdarbībai, darbam, izglītībai, saziņai un brīvai pašizpausmei. Programmas īstenošana sekmēs inovāciju, saimniecisko izaugsmi un uzlabojumus gan privātpersonu, gan uzņēmumu dzīvē.