"Pieņemu, ka juridiski IUB lēmums ir nevainojams, taču diemžēl tā sastādītājiem trūkst izpratnes par vides politiku. Iepirkums tiek apšaubīts, jo tas radot tikai izdevumus. Izdevumus rada jebkurš iepirkums, taču, īstenojot poligonā projektu, kas sagatavo atkritumus noglabāšanai, tiek pildītas nevis kaut kādas personīgas iegribas, bet gan Eiropas Savienības prasības, kas paredz, ka poligonos jāsamazina biodegradablo jeb pūstošo atkritumu daļa. Šī norma ir zināma jau gadiem ilgi un ir iekļauta Latvijas likumdošanā. Ja mēs to līdz 2015. gadam neizpildīsim, ES piemēros pret Latvijas valsti soda sankcijas," laikrakstam sacīja Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts.
Viņš norāda, ka par ES prasību neizpildīšanu būs jāmaksā nevis "Getliņiem", bet gan valsts budžetam, turklāt procesa uzsākšanas brīdī uzreiz ir jāsamaksā 300 000 latu, bet pēc tam par katru dienu, kamēr pārkāpums netiek novērsts, līdz pat 20 000 latu, kas gada laikā rezultētos miljonos latu.
"Mums ir mēnesis laika IUB lēmumu pārsūdzēt, pašlaik domājam, ko un kā darīt," laikrakstam atzinis "Getliņi-Eko" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Lai arī viņš atzīst IUB ierosinājumus par to, ka apvienots būvniecības un pakalpojumu konkurss ir visai sarežģīts un neskaidrs, kā arī to, ka būtu loģiski šādu iepirkumu organizēt kā publiski privātās partnerības projektu (PPP), tomēr norāda, ka izvēlētais konkursa variants konkrētajā gadījumā bijis optimāls.
"PPP projekti Latvijā ir apturēti līdz 2014. gadam, līdz ar to mēs varētu nepaspēt šo projektu realizēt līdz 2015. gadam, turklāt saimnieciski izdevīgāk mums bija būvniecību un pakalpojumus apvienot, nopērkot no konkursa uzvarētāja tikai pašu gala pakalpojumu," norādījis Stirāns. Viņš ir pārliecināts, ka IUB konkursu apturējis, pateicoties viena atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma sūdzībām, kas nevēloties atkritumu biznesu Latvijā padarīt caurspīdīgāku.
"Getliņu" atkritumu izgāztuvē līdz 2012. gada beigām bija plānots uzbūvēt atkritumu šķirošanas rūpnīcu, tajā investējot no 7 līdz 20 miljoniem eiro (no 5 līdz 14 miljoniem latu), atgādina laikraksts. "Getliņi" šo konkursu rīkojuši, lai pildītu likumu par atkritumu apsaimniekošanu, kas nosaka - lai noglabātu atkritumus poligonos, tie vispirms ir jāsagatavo, atdalot pūstošos, bīstamos un otrreizēji pārstrādājamos atkritumus no pārējiem. Jau no pirmajiem brīžiem šis konkurss starp nozarē strādājošiem radīja lielu ažiotāžu, jo tika uzskatīts, ka tas ir sagatavots vienam zināmam uzvarētājam - Andra Šķēles ģimenei piederošajam uzņēmumam "Ekodoktrīna".
Īsi pirms konkursa Šķēles ģimenes daļas "Ekodoktrīnā" gan tika pārdotas Vilgertam, kura uzņēmums BAO arī tika uzskatīts par samērā drošu uzvarētāju bīstamo atkritumu apsaimniekošanā šī konkursa ietvaros. Viens no aktīvākajiem protestētājiem pret šo konkursu bija atkritumu operatoru tirgus līderis L&T, kas IUB iesniedza vairākas sūdzības, norādot uz daudzām neskaidrībām šī konkursa norisē.
L&T direktors Reinis Ceplis pieņemto IUB lēmumu vērtē pozitīvi, norādot, ka tagad visiem konkursā ieinteresētajiem būs iespēja labāk sagatavoties un nonākt pie vairāk pārdomāta un lētāka risinājuma. Citi atkritumu operatori īpaši publiskā retorikā iesaistīties nevēlas un, lai pielāgotos "Getliņu" konkursa prasībām, dibina jaunus uzņēmumus un veido konsorcijus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
