AT arī atzinusi "Rīgas novada slimokases" tiesības par laika periodu līdz pilnīgai sprieduma izpildei saņemt no Rīgas domes likumiskos 6% gadā no piedzītās, bet nesamaksātās naudas summas, papildināja Kataja.
Pārējā daļā RNSK prasība noraidīta.
Otrdien pasludināto tiesas spriedumu 30 dienu laikā no 1.novembra būs iespējams pārsūdzēt AT Senātā.
Rīgas apgabaltiesa 2009.gada 8.septembrī prasību noraidīja, taču Cers spriedumu pārsūdzēja AT.
RNSK administratora ieskatā 227 419 latus Rīgas domes nepietiekami īstenotas uzraudzības dēļ slimokase pārtērējusi un arī slēpto dividenžu veidā izmaksājusi pašvaldībai pirms gandrīz desmit gadiem.
Līdzekļu pārtēriņu un to nepamatotu izlietojumu revīzijās RNSK par 1999.gadu un 2000.gada pirmo pusi iepriekš konstatējis gan Rīgas domes Revīzijas departaments, gan arī Valsts kontrole. Pārbaudēs secināts, ka nauda nelietderīgi tērēta gan līgumdarbu izpildei, gan pasta pakalpojumiem, tēriņiem par apsardzi un citiem mērķiem.
Lai gan arī pašas Rīgas domes veiktajā revīzijā atzīti pārkāpumi RNSK līdzekļu izlietojumā un sniegti ierosinājumi to novēršanai, Rīgas domes pilnvarnieki slimokasē apstiprinājuši gan abu šo gadu budžetus, gan līdzekļu izlietojumu.
Prasībā bija norādīts, ka tādējādi Rīgas dome nav veikusi vajadzīgo uzraudzību, apzināti pieļāvusi līdzekļu pārtēriņu un tā, iespējams, sekmējusi RNSK nonākšanu līdz maksātnespējas situācijai. RNSK par maksātnespējīgu tika atzīta 2006.gada jūnijā, par faktiskās maksātnespējas iestāšanās laiku nosakot 2005.gadu.
RNSK administrators akcentēja, ka gadījumā, ja RNSK no savas darbības bija guvusi ienākumus, tie saskaņā ar likumu bija jānovirza rezervju veidošanai, nevis jātērē maksājumiem Rīgas domei par tās RNSK ieguldīto kapitālu, kā tas ticis darīts. Viņš norādījis, ka 1998.gadā dalībnieku sapulcē RNSK lēmusi par pašvaldībai paredzēto kapitāla daļu pārvaldi, par to Rīgas domei maksājot ap 1500 latiem mēnesī. Šīs summas uzskatāmas par slēptajām dividendēm.
Trešās personas statusā šajā lietā tika pieaicināta Valsts obligātās sociālās apdrošināšanas aģentūra (VOAVA), kas ar RNSK slēgusi līgumus par līdzekļu piešķiršanu.
VOAVA un RNSK iepriekš radās konflikts saistībā ar līdzekļu piešķiršanu.
2001.gada beigās VOAVA Valsts pasūtījuma piešķiršanas komisija, kuru vadīja toreizējā VOAVA direktore Ināra Bluķe, pieņēma lēmumu RNSK valsts pasūtījumu par valsts obligātās veselības apdrošināšanas pakalpojuma minimumu slimokases dalībniekiem 2002.gadā nepiešķirt un līgumu izbeigt 2002.gada 31.martā.
No 2002.gada 1.aprīļa Rīgas iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu samaksu veica VOAVA, bet Rīgas dome sāka RNSK likvidāciju.
Par konflikta iemeslu kļuva veselības aprūpes pakalpojumu samaksa ārstniecības iestādēm un aptiekām par 2002.gada martu. VOAVA nepārņēma RNSK parādu saistības, bet RNSK uzskatīja, ka VOAVA nav piešķīrusi RNSK finansējumu martā sniegto pakalpojumu samaksai.
VOAVA jau 2002.gadā sāka tiesvedību pret likvidējamo RNSK un pieprasīja tiesai atzīt RNSK pienākumu izpildīt līgumsaistības ar pakalpojumu sniedzējiem - ārstniecības iestādēm un aptiekām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
