Latvijas IKP gada izaugsme trešajā ceturksnī – 5,2%; deviņos mēnešos – 5,6%  (77)

Deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2011. gada deviņiem mēnešiem, IKP pieauga par 5,6%.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem 2012. gada trešajā ceturksnī IKP apjoms salīdzinājumā ar 2012. gada otro ceturksni pieaudzis par 1,7%.

Pēc iepriekš publiskotā ātrā novērtējuma datiem Latvijas IKP apjoms šā gada trešajā ceturksnī pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2011.gada trešo ceturksni, palielinājies par 5,3%.

Salīdzināmajās cenās 2012.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2011.gada trešo ceturksni privātajā galapatēriņā vērojama izdevumu palielināšanās par 5,1%, tai skaitā mājoklim - par 0,7%, pārtikai - par 2,7% un transportam - par 7,4%.

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas pa izlietojuma veidiem salīdzināmajās cenās % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni

Privātā galapatēriņa palielināšanās pozitīvi ietekmēja kopējo IKP pieaugumu 3,4 procentpunktu apmērā.  Izdevumi bruto kapitāla veidošanai samazinājās par 8,3%, bet valdības galapatēriņš - par 2.8%, kas samazināja IKP attiecīgi par  2,6 un 0,4 procentpunktiem.

Preču eksports palielinājies par 11,4% un pakalpojumu eksports samazinājies par 3,4%. Eksports iekšzemes kopproduktu palielināja par 3,9 procentpunktiem. Savukārt preču importa apjomi samazinājušies par 2,1%, bet pakalpojumu importa apjomi palielinājušies par 3,4%. Imports palielināja IKP par  0,9 procentpunktiem.

Faktiskajās cenās 2012.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2011.gada trešo ceturksni privātais galapatēriņš palielinājās par 7,8%. Ir pieauguši izdevumi lielākajās patēriņa grupās: mājokļa uzturēšanai (25% no kopējiem izdevumiem) - par 8,5%, pārtikai (20%) - par 5,1% un transportam (16%) - par 11,8%. 

Bruto pamatkapitāla veidošana palielinājās par 7,0%. Preču eksports (73% no kopējā eksporta) palielinājies par 15,5% un pakalpojumu eksports - par 8,1%. Preču importa apjomi (84% no kopējā importa) pieauguši par 5,6%, bet pakalpojumu importa apjomi palielinājušies par 3,6%. Savukārt valdības galapatēriņš ir krities par 2,1%. 

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) norāda, ka šā gada trešā ceturkšņa IKP dati apliecina, ka Latvija aizvien ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā (ES).

Ņemot vērā trešā ceturkšņa sniegumu, sagaidāms, ka IKP izaugsme šogad būs aptuveni 5% līmenī un visas pazīmes liecina, ka jau nākamgad IKP faktiskajās cenās sasniegs pirmskrīzes līmeni.

Izaugsme trešajā ceturksnī bijusi sabalansēta starp ārējo un iekšējo pieprasījumu. Lielāko ieguldījumu izaugsmē joprojām sniegusi tirdzniecība, apstrādes rūpniecība, būvniecība un transports, kas kopā veidoja divas trešdaļas no IKP pieauguma trešajā ceturksnī. 

Ievērojams ražas apjomu pieauguma temps vērojams arī lauksaimniecībā, kuras izlaide salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni pieauga par 7,3%, savukārt no pārējām nozarēm vērā ņemami pieaugumi ir arī informācijas tehnoloģiju un komunikāciju pakalpojumos - 12,0%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos - 10,9%, kā arī mākslas un atpūtas nozarē - 15,1%.

Kā jau pēdējos gados ierasts, kopējos izaugsmes tempus mazināja sabiedriskā sektora nozares. Valsts pārvaldes un aizsardzības, kā arī veselības nozarēs bija vērojams kritums par attiecīgi 4,6% un 7,1%, savukārt izglītībā ir vērojams  neliels pieaugums 3,1% apmērā.

No izlietojuma puses lielākais pārsteigums vērojams investīcijās, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, šā gada trešajā ceturksnī palielinājās par 2%. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem ceturkšņiem, kad investīciju pieaugums pārsniedza 20%, investīciju gada pieauguma tempi kļuvuši būtiski lēnāki. Tik straujš investīciju pieauguma tempu samazinājums vērtējams negatīvi, tomēr tas daļēji skaidrojams ar jau pērn sasniegto augsto investīciju līmeni pret IKP.

Savukārt iepriecinoša situācija vērojama eksporta attīstībā. Labā lauksaimniecības raža nozīmīgi ietekmējusi kopējo eksporta pieaugumu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga  7% apmērā, savukārt importa apjoms samazinājies par 1,3%.

Tā rezultātā, pēc vairāku ceturkšņu pārtraukuma, neto eksporta devums izaugsmē atkal kļuvis pozitīvs, kas šajā ceturksnī bija arī lielākais devums izaugsmē. Pozitīvu devumu izaugsmē tāpat nodrošinājis privātais patēriņš, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni palielinājies par 5,1%, atspoguļojot uzlabojumus darba tirgū un algu pieaugumu.

Joprojām lielākie riski saistāmi ar situāciju ārējā vidē un eirozonā, kur, lai gan vērojama situācijas stabilizācija, izaugsme jau ir negatīva un strauja situācijas uzlabošanās nav gaidāma.

Atbilstoši aktuālākajām Eiropas Centrālās Bankas prognozēm, sagaidāms, ka ekonomikas izaugsme eirozonā būs negatīva ne tikai šogad, bet, iespējams, arī nākamajā gadā.

Līdz šim Latvijas ekonomika bijusi ļoti noturīga pret ārējās ekonomiskās vides pasliktināšanos, tomēr attiecībā uz izaugsmes pieaugumu nākošajā gadā, ir nepieciešams saglabāt piesardzību.

Divu gadu ekonomikas kritums eirozonā, visticamāk, tomēr nozīmēs ekonomikas pieauguma tempu samazinājumu arī Latvijā, tādēļ Finanšu ministrija šobrīd saglabā nemainīgu IKP pieauguma prognozi 2013. gadam iepriekš prognozētajā 3,7% līmenī.