KP pabeidz autogāzes tirgus uzraudzību; pārkāpumus neatrod  (2)

Secināts, ka 2012.gadā ar autogāzes iekārtu Latvijā ir aprīkoti 5,7% automobiļu, bet no kopējā degvielas patēriņa valstī autogāzes īpatsvars ir 3,4%. Pēdējā laikā ar autogāzes iekārtām aprīkoto mašīnu skaits strauji audzis. Tā 2012.gada 10 mēnešos pārbūvēt tik pat daudz auto (tajā skaitā arī iekārtu uzstādīšanas jauniem auto), cik laikā no 2008. līdz 2011.gadam kopumā.

Salīdzinot autogāzes patēriņa paradumus Eiropas valstīs, aptuveni tāds pats patēriņa īpatsvars ir arī citās valstīs, kurās benzīna un autogāzes cenu attiecība ir līdzīga Latvijā esošajai, piemēram, Beļģijā, Nīderlandē, Itālijā, secina KP.

Savukārt Eiropas līdervalstīs autogāzes izmantojuma ziņā – Turcijā un Polijā – autogāzes īpatsvars ir attiecīgi 18% un 12%, bet ar autogāzes iekārtu aprīkoti 18% automobiļu Turcijā un 14% Polijā. Lielais autogāzes patēriņš Polijā varētu būt saistīts ar lielo cenu atšķirību, jo autogāze šajā valstī maksā apmēram uz pusi lētāk nekā benzīns. Savukārt Turcijā autogāzes un benzīna cenu atšķirība ir viena no mazākajām Eiropā – autogāzes cenas apmērs ir aptuveni 65% no benzīna cenas.

Autogāzi Latvijā ieved 13 uzņēmumi. Trīs lielākie no tiem – SIA "Latvijas Propāna gāze", SIA "Intergaz" un SIA "Lukoil Baltija R" – 2011.gadā kopā ieveduši 90% no visas Latvijā ievestās autogāzes.

2011.gadā strauji pieauga SIA "Lukoil Baltija R" tirgus daļa, bet pārējo divu tirgus līderu tirgus daļas samazinājās. Daļa uzņēmumu, kas autogāzi Latvijā ieved, to tirgo tikai savā mazumtirdzniecības tīklā, bet daļa (seši uzņēmumi) kā vairumtirgotāji to pārdod citiem mazumtirgotājiem.
Vairumtirdzniecībā autogāzi tirgo seši uzņēmumi, un arī šajā līmenī "Latvijas Propāna gāze", "Intergaz" un "Lukoil Baltija R" aizņem 90% tirgus. Laikā no 2007. līdz 2011. gadam "Latvijas Propāna gāze" tirgus daļa palikusi nemainīga, "Intergaz" samazinājusies, bet "Lukoil Baltija R" pieaugusi.

Mazumtirdzniecībā autogāzi Latvijā tirgo 40 uzņēmumi. No tiem vairāk nekā pusei ir tikai viena gāzes uzpildes stacija katram un tikai pieciem ir vairāk kā piecas uzpildes stacijas katram. Tirgus līderi šajā līmenī ir "Lukoil Baltija R" un "Latvijas Propāna gāze" – to kopējā tirgus daļa pārsniedz 40%, turklāt kopš 2007.gada tā arvien pieaugusi. Savukārt kopējais autogāzes mazumtirgotāju skaits laikā no 2007. līdz 2011. gadam samazinājies no 50 līdz 40.

Latvijā autogāzes cena veido aptuveni 47% no benzīna cenas, kas nozīmē, ka autogāze maksā aptuveni uz pusi lētāk nekā benzīns.

2011.gada otrajā pusē autogāzes mazumtirdzniecības struktūrā vislielāko daļu – vidēji 57,1% – veidoja iepirkuma cena, par kādu mazumtirgotājs to iepērk no saviem piegādātājiem. Mazumtirgotāju uzcenojums (t.i, līdzekļi izmaksu segšanai un peļņas daļa) vidēji ir bijis 13,5% no gala cenas, bet atlikušo cenas daļu veidoja nodokļi.

Kopumā Latvijā augstākais mazumtirdzniecības cenu līmenis uzraudzības laikā bija SIA "Statoil Fuel & Retail Latvia", kam sekoja SIA "Intergaz", SIA "Latvijas propāna gāze", SIA "Eko gāze". Savukārt viszemākais cenu līmenis kopumā tirgū bija "Lukoil Baltija R". Tāpat tirgus dalībnieki piedāvāja dažāda veida cenu atlaides.
2011.gada otrajā pusē zemākās autogāzes mazumtirdzniecības cenas bija Balvos, Siguldā, Jēkabpils, Saulkrastos, savukārt augstākās - Valkā, Krāslavā, Liepājā, Dobelē un Jelgavā.

KP secina, ka starp faktoriem, kas kavē autogāzes tirgus attīstību Latvijā, minamas nepietiekamās iespējas iegādāties jaunu automašīnu ar autogāzes iekārtām, kā arī garantijas iespējamais atteikums, patstāvīgi uzstādot iekārtas. Automašīnu tirgotāji norāda, ka autogāzes iekārtas patstāvīgas uzstādīšanas gadījumā automašīnas ražotājs neuztur garantiju automašīnas mezgliem, kas saistīti ar autogāzes iekārtas uzstādīšanu.
No automašīnu pārveides attur arī papildu izdevumi, kas nepieciešami autogāzes iekārtas uzstādīšanai – iekārtas un uzstādīšanas kopējā cena svārstās no aptuveni 270 līdz pat 1200 latiem.

Plašākam autogāzes izmantojumam būtu nepieciešams arī plašāks autogāzes uzpildes staciju tīkla pārklājums visā Latvijā.

Būtisks faktors ir arī valsts atbalsta trūkums plašākai autogāzes izmantošanai kā dabai draudzīgākas degvielas izvēlei. Tāpat tirgus izaugsmi kavē pastāvošie stereotipi par autogāzes izmantošanas nedrošumu un informācijas trūkums par autogāzes izmantošanas priekšrocībām, secina KP.