Turklāt lauksaimniecības zemju kadastrālās vērtības pieaugs visā Latvijā, dažviet to pieaugums pat pārsniegs 30 %.
To, piekrītot Valsts Zemes dienesta (VZD) aprēķinātās kadastrālās vērtības bāzes 2014. gadam tālākai virzībai, pirmdien nolēma Ministru kabineta komiteja.
Zemkopības ministrija kategoriski iebilda pret jauno kadastrālo vērtību bāzes 2014. gadam apstiprināšanu, atgādinot, ka, piemēram, Zemnieku saeima jau nākusi klajā ar lūgumu turpmāk vairs neizmantot informāciju par nekustamā īpašuma tirgus darījumos maksātajām cenām kā galveno rādītāju, pamatojoties uz kuru tiek noteikta lauksaimniecības zemju kadastrālā vērtība.
Šo prasību par pamatotu atzinusi arī Zemkopības ministrija, kura norāda, ka lauksaimniecības zemes cenas var ietekmēt arī fakts, ka 2014.gada 30.aprīlī Latvijai beigsies pārejas posms, kura laikā ir ierobežotas ES pilsoņu iespējas iegādāties īpašumā lauksaimniecības zemi.
Turklāt 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas periodā var mainīties vienoto platību maksājumu politika, kas var radīt vēl krasākas zemes tirgus darījumu cenu svārstības, brīdina Zemkopības ministrija.
Tikmēr VZD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga valdības komitejas sēdē sacīja, ka, saskaņā ar VZD datiem, lauksaimniecības zemju kadastrālā vērtība patlaban ir uz pusi zemāka par cenām, kas nekustamā īpašuma tirgū par lauksaimniecības zemi maksātas 2011. un 2012. gados.
Arī pēc kadastrālās vērtības paaugstināšanas tā būšot par aptuveni 40 % zemāka nekā tirgus cena 2011. un 2012. gadā, skaidroja VZD ģenerāldirektore.
Plānots, ka nākamgad pieaugs arī sabiedriskās un komercapbūves zemes kadastrālā vērtība, taču – vidēji tikai par 3,8%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
