‘Delfi’ intervija: Dzidra Dubois - latviešu uzņēmējiem vajadzētu pamācīties no holandiešiem  (113)

Kā jūs nokļuvāt Nīderlandē?

Apmēram pirms septiņiem gadiem es satiku savu vīru, aprēcējos, un tā mēs izlēmām, ka dzīvosim kopā Nīderlandē, nevis Latvijā. Vīrs ir nīderlandietis paaudžu paaudzēs, īsts iedzimtais. Satikāmies Beļģijā, Briselē. Viņš bija šeit biznesa darījumā, es biju aizbraukusi uz Briseli ekskursijā. Pēc jaukas sarunas uzaicināju uz Latviju, un viņš arī atbrauca. Tad es sapratu - tas ir vīrs un vārds!

Ko darījāt Latvijā pirms došanās uz Nīderlandi?

Mana profesija ir arhitekte, bet jau uzreiz pēc augstskolas beigšanas sāku strādāt kā grafiskā un interneta dizainere. Nu jau 18 gadus esmu nodarbināta šajā jomā.

Latvijā strādāju algotā darbā. Bija doma veidot savu uzņēmumu, bet Latvijā toreiz diemžēl nebija labvēlīgi apstākļi biznesa uzsākšanai. Tolaik tas likās nereāls sapnis. 

Atbraucāt uz Nīderlandi, un saka veikties?

Pirms septiņiem gadiem, kad ierados Nīderlandē, latvieši varēja šeit strādāt tikai ar darba atļauju. Tā bija samērā dārga, ja nemaldos, kādi 700 eiro, kas darba devējam būtu jāmaksā par darbinieka pieņemšanu darbā. Kā saprotams, milzīgas konkurences apstākļos „dārgam" darbaspēkam nekad nav priekšroka. Apmēram gadu meklēju un gaidīju iespēju, kad varēs brīvi startēt darba tirgū.

Kad atļauja tika piešķirta, darbs atrada mani pats. Ievietoju sludinājumu vairākos Nīderlandes darba portālos, un ar mani nekavējoties sazinājās kāds nīderlandiešu uzņēmums no Roterdamas, kuriem bija vajadzīgs „web" un interakciju dizaineris. Nostrādāju tur četrus gadus. Tas nebija viegli, jo paralēli bija jāapgūst nīderlandiešu valoda un arī jāpieskaņojas vietējai biznesa un komunikāciju kultūrai. Nav noslēpums, ka ārzemniekiem jāpieliek dubults spēks un pūliņi, lai tiktu vienlīdzīgi novērtēti un iekarotu vietējo darbinieku respektu un cieņu. Man izdevās.

Ar laiku sapratu, ka manas zināšanas ir par plašu, lai ilgstoši paliktu izpildītāja lomā kādā lielā uzņēmumā. Gribējās arī brīvi noteikt savu darba laiku, un pieredze teica priekšā, ka daudzas lietas var veikt labāk, ātrāk, efektīvāk. Vairs nebija šaubu - jādibina savs uzņēmums!

Nīderlandē uzņēmējdarbība tiek ļoti atbalstīta un veicināta, kas īpaši iesācējiem sniedz plašas iespējas. Mans uzņēmums ir reģistrēts kā ZZP - šeit ļoti populāra uzņēmuma reģistrācijas forma mazajiem uzņēmējiem, kas ir līdzīgs pašnodarbinātajiem, bet ar tiesībām arī pieņemt citus darbā.

Kā sauc jūsu firmu?

„Oranza", kas latviski nozīmē vienkārši „oranža". Nosaukums atnāca viegli - oranžā ir nīderlandiešu nacionālā krāsa. Tā kā biju Nīderlandē, šis nosaukums likās ļoti piemērots. Krāsas izvēle nosaukumā sasaucas arī ar manu darbu - grafisko dizainu un mājaslapu izveidi, kur krāsai ir būtiska loma, un oranžā ir spēcīga, enerģiska krāsa. 

Strādāju ar Nīderlandes mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo labi pārzinu vietējo biznesa vides specifiku un pārvaldu nīderlandiešu valodu. Ar cerībām raugos uz arī uz sadarbību starptautiskā līmenī. Būtu interesanti un vērtīgi strādāt ar latviešu kompānijām. Mana pieredze IT, mārketingā, „web" dizaina un izstrādes jomā Nīderlandē, kas šajā ziņā ir viena no līderēm pasaulē, varētu lieti noderēt arī latviešu uzņēmējiem.

Latvijā top daudzi labi un sarežģīti „web" projekti ar brīnišķīgu dizainu, bet joprojām vairākās lietās šajā jomā Latvijā vēl ir bērna autiņos. Latviešiem ir daudz unikālu, vērtīgu produktu un pakalpojumu, tik dažreiz klibo mārketings un pārdošanas prasmes.

Kā kļuvāt par Foruma dalībnieku?

Stāsts nav garš, atradu internetā informāciju un pieteicos.

Foruma moto ir 'ieguldi Latvijā'. Ko jūs varat ieguldīt Latvijā?

Savu pieredzi tehnoloģiju un marketinga ziņā, ko esmu ieguvusi, dzīvojot Nīderlandē.

Tas, ko ārzemju latvieši var sniegt Latvijai, ir arī plašāks skatījums uz pasauli - kā cittautieši izturas pret dažādām starptautiskām problēmām, risina nacionālos jautājumus. Nīderlandē esmu iemācījusies domāt risinājumos, nevis problēmās. Diemžēl latviešiem joprojām daudzviet ir raksturīgs negatīvisms, gaušanās un nespēja domāt perspektīvā. Latvijai jāskatās nākotnē, nevis jāsūkstās par seniem pāri nodarījumiem un jāpiemin vecās likstas.

Cik bieži braucat uz Latviju?

Reizi trijos četros mēnešos. Tā pa īstam no Latvijas neesmu aizbrauksi.

Esot Nīderlandē, sekojat līdzi notikumiem Latvijā?

Jā, noteikti, tikai bieži nesanāk laiks tā īsti iedziļināties, jo darba un informācijas apjoms ir milzīgs. Aktuālākais? Domāju, ka, protams, gatavošanās Dziesmu svētkiem.

Minējāt savu pieredzi marketingā. Kā domājat, cik efektīvi latviešu mazie un vidējie uzņēmēji izmanto sociālos interneta tīklus kā mārketinga instrumentu?

Grūti pateikt, jo komunicēju pārsvarā ar nīderlandiešiem. Pieredze komunikācijā ar latviešiem vēl tikai nāks. Iespaids, ka Latvijā komunikācija sociālajos tīklos ir kaut kas tāds, ko var darīt tikai ārpus darba laika. Jā, tā ir spēle un izklaide, bet jāprot to izmantot arī biznesā un reklāmā.

Tad kā tur īsti ir - sociālie tīkli spēlīte vai nopietns mārketings?

Piekrītu, ka tas ir spēcīgs reklāmas instruments. Taču, lai to pareizi liktu lietā, jābūt zinošam mārketingā un labi jāizprot, kā darbojas sociālie tīkli un internets kopumā. Vienkārša un bezmērķīga tvīterošana darba laikā ir lieka laika izšķiešana un var pat nodarīt kaitējumu uzņēmuma tēlam.

Latvijā interneta mājas lapas ļoti bieži tiek uztvertas kā statiskas lietas, kas vienkārši ir jāpublicē, lai „stāv" interneta dzīlēs. Ja  mājas lapā ir poga uz „twitter", tas jau ir apsveicami. Bet ar to vien nepietiek.

Pirms pāris gadiem runāju ar kādu latviešu uzņēmēju, kas tirgo logus. Jautāju, kāpēc viņa uzņēmums nav atrodams internetā. Atbilde bija pārsteidzoša - tas nav vajadzīgs, jo tāpat  klientu pietiekot. Ceru, ka tagad uzņēmēju domāšana ir mainījusies.

Forumā laikā cerat nodibināt arī biznesa kontaktus?

Pilnīgi noteikti. Tas ir ļoti svarīgi. Tā ir milzīga priekšrocība - sarunāties dzimtajā valodā. Šobrīd man jau ir viens sadarbības projekts ar latviešu uzņēmēju Nīderlandē, top jauns „web" veikals.

Lai nodarbotos ar biznesu jebkurā valstī, ir jāsaprot vietējo cilvēku psiholoģija, jāzina to ikdienišķie paradumi un uzvedība internetā. Kaut vai, kāda krāsa mājaslapas apmeklētājiem patīk vislabāk. Latviešu internetā, piemēram, dominē zaļie toņi vai „Latvijas sarkanais" kopa ar pelēko. Nīderlandē šāda krāsu kombinācija nebūtu ejoša. Latvietis, savukārt, protestētu pret zilo krāsu, kas holandietim šķiet brīnišķīga! Man, kā dizainerei, ir labi jāpārzina šīs nianses.

Kā atšķiras Latvijas un Nīderlandes biznesa vides?

Biznesa komunikācijas ir atšķirīgas. Kas latvietim ir plūstošs un nenoteikts, nīderlandietim ir korekts un sakārtots.

Latvijā diemžēl pastāv uzskats, ka pasūtītājs ir nopircis ne tikai produktu, bet arī visu darba veicēja laiku, citreiz pat brīvdienās. „Web" izstrādes projekti ir sarežģīti, tiek pārdotas projekta darba stundas. Tādēļ labi saprotams, ka bezgalīgi strādāt pie viena projekta nav iespējams, kā arī izplūst nebūtiskās detaļās un slīgt neauglīgā komunikācijā nav finansiāli izdevīgi. Nīderlandē tiek stingri norunāts, kas tiks veikts projekta ietvaros. Tādejādi nevar vairs „sarunāt" katru dienu pievienot mājaslapai vēl kādu jaunu podziņu vai bildīti, kas iepriekš netika paredzēta projekta ietvaros.

Nīderlandē pasūtītājs respektē tavu laiku. Tas atvieglo darbu, ir saprotami, konkrēti un arī, nenoliedzami, patīkami.

Ir nākotnes plāns pārcelties uz Latviju?

Šī opcija vienmēr ir atvērta, jo es ļoti mīlu Latviju. Šeit ir bezgala skaista daba, unikāli, kontrastaini klimata apstākļi, kas krāso Latviju tik dažādu četros gadalaikos, par laimi, vēl daudzviet masveida tūristu neskarta vide un ārkārtīgi garšīgs ēdiens, ar ko varam patiesi lepoties.

Arī manam dzīvesbiedram patīk Latvija un viņš uzskata Rīgu par vienu no visskaistākajām Eiropas pilsētām.

Kam jānotiek, lai pārceltos uz Latviju?

Ja Latvija kļūtu biznesa videi draudzīgāka un man izdotos nodibināt labu un ilgstošu sadarbību ar latviešu uzņēmējiem, pilnīgi noteikti varētu atgriezties Latvijā.