Foto: PantherMedia/Scanpix
Ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Enerģētikas likuma grozījumi un ar tiem saistītas izmaiņas citos likumos, kas nepieciešami, lai Latvijā sāktu īstenot dabasgāzes tirgus liberalizācijas pirmo posmu.

Tiesa gan, kā pārliecinājās portāls "Delfi", pagaidām likuma grozījumos, par kuriem vēl jālemj valdībai un Saeimai, nav noteikts konkrēts datums, kad izmaiņas varētu stāties spēkā.

Grozījumi likumos izstrādāti saskaņā ar martā Ministru kabinetā atbalstīto risinājumu, kas paredz dabasgāzes tirgu "atvērt" divās fāzēs. Proti, darbības,  kas veicamas līdz 2014.gada aprīlim plānots nodalīt no darbībām, kas veicamas laikā līdz alternatīvu gāzes piegāžu avotu nodrošināšanai jeb tirgus izolācijas novēršanai.

"Dabasgāzes tirgus liberalizācijas process Latvijā iepriekšējo valdību laikā bijis ļoti smagnējs un jautājums nebija ticis tālāk par sarunām. Jau šobrīd, nododot saskaņošanai konkrētus likumu grozījumus, esam tikuši tālāk gāzes monopola situācijas izbeigšanai nekā jebkad agrāk. Mūsu mērķis ir mērķtiecīgi un pārdomāti virzīties uz gāzes tirgus liberalizāciju un vidējā termiņā izbeigt viena gāzes piegādātāja monopola stāvokli," Ekonomikas ministrijas izplatītajā paziņojumā uzsvēris ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (deleģējusi RP).

„Ar iesniegtajiem grozījumiem mēs nostiprināsim Latvijas likumdošanā liberalizācijas pirmo posmu, kura galvenais elements ir trešo pušu piekļuves gāzes sistēmai nostiprināšana. Tas ir jautājums gan par mūsu patērētāju interesēm saņemt iespējami lētāku gāzi, gan valsts ģeopolitisko un drošības interešu aizsardzību," turpina ministrs.

Grozījumi paredz likumu papildināt ar regulējumu, kas nodrošinās skaidrus spēles noteikumus piekļuves nodrošināšanai dabasgāzes sistēmai trešo pušu intereses gadījumā, tostarp paredzēs iespēju Latvijā veicot sašķidrinātās gāzes termināli.,

Ekonomikas ministrija atgādinām, ka saskaņā ar ES Trešās Enerģētikas paketes direktīvu Latvijas situācijai atbilst divas atsevišķas atkāpes no vairākām direktīvas  prasībām, kas piemērojamas atšķirīgos termiņos.

Tā dēvētā "Izolēta tirgus" atkāpe darbosies līdz brīdim, kad Latvija būs savienota ar jebkuras dalībvalsts, izņemot Igaunijas, Lietuvas un Somijas, starpsavienotu sistēmu un dominējošā piegādātāja daļa samazināsies zem 75%.

Savukārt "Jauna tirgus" atkāpe būs spēkā līdz 2014.gada aprīlim, kad apritēs desmit gadi kopš pirmās komerciālās dabasgāzes piegādes saskaņā ar pirmo ilgtermiņa līgumu.

Darbs pie otrā gāzes tirgus liberalizācijas posma sagatavošanas izskatīšanai valdībā vēl turpinās. Tostarp, ir nepieciešams detalizēts izvērtējums par tirgus liberalizācijas iespējamajiem modeļiem, no kuriem būs jāizvēlas, lai nodrošinātu pilnīgu tirgus liberalizāciju brīdī, kad būs nodrošinātas alternatīvas gāzes piegādes un uz Latviju vairs neattieksies "izolēta tirgus" statuss, norādīts Ekonomikas ministrijas paziņojumā.

"Delfi" jau ziņoja, ka šopavasar "Latvijas Gāzes" vadība Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātus brīdināja, ka dabasgāzes tirgus liberalizācija var izraisīt gāzes cenu pieaugumu Latvijā. Bīstoties no cenu kāpuma, deputāti sākotnēji atbalstīja liberalizācijas atlikšanu, bet pēc tam savu viedokli mainīja. Jautājums par dabasgāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu vairākkārt iekļauts Saeimas darba kārtībā, taču līdz šim tā arī nav izskatīts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!