Apzinot pasākumus, kas jāīsteno, lai iegrožotu Āfrikas cūku mēra izplatību, diskusijās ar Valsts meža dienestu un mednieku organizācijām, nonākts pie secinājuma, ka būtu lietderīgi piemaksāt medniekiem par nošautajām mežacūkām.
To otrdien pirms valdības sēdes, kurā plānots skatīt Zemkopības ministrijas (ZM) ziņojumu, kas paredz 1,35 miljonu eiro piešķiršanu dažādiem cūku mēra ierobežošanas pasākumiem, žurnālistiem atzina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis.
Latvijas kaimiņvalstī Lietuvā, kur pagājušajā mēnesī tika konstatēts Āfrikas cūku mēris, medniekiem par katru nošauto mežacūku tiekot maksāti 70 eiro, bet Latvijā medniekiem par to varētu maksāt aptuveni 35 eiro – šāda summa esot izskanējusi diskusijās ar mednieku organizācijām.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kurš pats ir kaislīgs mednieks, lēš, ka mežacūku izmedīšanas stimulēšanai varētu būt vajadzīgs aptuveni 1 miljons eiro - mērķis esot izmedīt aptuveni 30 tūkstošus mežacūku, par katru nomedīto dzīvnieku medniekam maksājot 35 eiro, kas nosegtu izdevumus, piemēram, par degvielu.
Valdība gan otrdien vēl nelēma par papildu līdzekļu piešķiršanu mednieku "stimulēšanai", tomēr Dūklavs teic, ka ilgi kavēties vairs nevar, jo jau drīzumā mežacūkām sāksies vairošanās laiks, kad tās neviens vairs nemedī.
Balodis norāda, ka problēmas ar mežacūku populācijas pārmērīgo pieaugumu, kas var sekmēt cūku mēra izplatību, būtu mazākas, ja mednieki izpildītu jau tagad noteiktos mežacūku medīšanas limitus, kas pagaidām tiekot izpildīti vien 60% apmērā.
Tiesa gan, tikai aptuveni 15% no bīstamās infekcijas izplatības riska saistīti ar savvaļas dzīvnieku migrāciju. Toties 85% no riska saistās ar gaļas produktiem, tādēļ ZM rosinājusi šogad atvēlēt papildu līdzekļus ne tikai PVD, bet arī robežsardzei un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei.
Papildu finansējums – vairāk nekā 800 tūkstoši eiro muitai un aptuveni 53 tūkstoši eiro robežsardzei – esot nepieciešams, lai Latvijā nodrošinātu 100% no Krievijas un Baltkrievijas iebraukušo personu personiskās bagāžas kontroli, tādējādi nepieļaujot gaļas un gaļas produktu ievešanu.
VID ģenerāldirektores vietnieks Kravalis uzsver, ka šogad 100% no Krievijas un Baltkrievijas iebraukušo cilvēku bagāžas kontroli plānots nodrošināt, piemaksājot muitas darbiniekiem par virsstundām – katram no aptuveni 300 kontroles pasākumos iesaistītajiem muitniekiem būšot jānostrādā ap 260 virsstundas.
Savukārt 2015. gada budžeta veidošanas procesā Muitas pārvalde gatavojas pieprasīt papildu finansējumu amata vietu skaita palielināšanai.
Kravalis un Balodis īpaši atzīmē, ja jau tagad Latvijā ir aizliegts ievest dzīvnieku izcelsmes produktus, tas ir, gaļas un piena produktus no tā dēvētajām trešajām valstīm, tostarp Krievijas un Baltkrievijas. Nodrošinot bagāžas kontroles pasākumus, visa pie iebraukušajiem atrastā gaļa un tās produkti tiks atsavināti un iznīcināti.
Balodis arī piekodina, ka par aizlieguma pārkāpšanu vainīgajiem draud administratīvās sankcijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
