Latvijas kārtējo maksājumu konta deficīts deviņos mēnešos - 2,2% no IKP

Latvijas Bankā norādīja, ka 2015. gada trešā ceturkšņa deficīta palielināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kad kārtējo maksājumu konta deficīts bija 148,3 miljoni eiro jeb 2,4% no IKP, galvenokārt noteica sākotnējo ienākumu konts. Tas bija negatīvs otro ceturksni pēc kārtas un trešajā ceturksnī turpināja palielināties saistībā ar mazākām Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma ieplūdēm.

Šogad trešajā ceturksnī preču bilances deficīts bija 614,8 miljoni eiro jeb 9,6% no IKP. Preču eksports un imports salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga vienlīdz strauji (attiecīgi par 4,1% un 4%). Preču grupas, kurās bijis lielākais eksporta kāpums, ir dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti, tekstilmateriāli, pārtikas rūpniecības ražojumi, tauki un eļļas, un augu valsts produkti. Savukārt preču grupas, kurās bijis lielākais importa kāpums, ir pārtikas rūpniecības ražojumi, ķīmiskās rūpniecības ražojumi un tekstilmateriāli.

Pakalpojumu ārējās tirdzniecības pozitīvais saldo (453,3 miljoni eiro jeb 7% no IKP) turpināja pieaugt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (440,8 miljoni eiro jeb 7,3% no IKP), ko veicināja galvenokārt ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā.

Sākotnējo ienākumu negatīvais saldo trešajā ceturksnī bija 87,9 miljoni eiro jeb 1,4% no IKP, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (29,6 miljoni eiro jeb 0,5% no IKP). Negatīvā saldo pieaugumu ietekmēja tas, ka trešajā ceturksnī praktiski neieplūda sākotnējo ienākumu kontā uzskaitāmie ES Lauksaimniecības fondu līdzekļi, savukārt reinvestētās peļņas un dividenžu negatīvais saldo saglabājās otrā ceturkšņa līmenī.

Otrreizējo ienākumu pozitīvā saldo pieaugumu trešajā ceturksnī līdz 59,2 miljoniem eiro jeb 0,9% no IKP (iepriekšējā ceturksnī - 33,7 miljoni eiro jeb 0,6% no IKP), veicināja saņemto personisko un citu kārtējo pārvedumu pieaugums.

Kapitāla konta pozitīvais saldo trešajā ceturksnī samazinājās un bija 141,4 jeb 2,2% no IKP (otrajā ceturksnī - 253,3 miljoni eiro jeb 4,2% no IKP). Šīs pārmaiņas noteica ES fondu līdzekļu, kas paredzēti investīcijām, plūsmu sarukums šajā ceturksnī.

Savukārt finanšu konta saldo trešajā ceturksnī bija negatīvs - 136,4 miljoni eiro jeb 2,1% no IKP. To lielā mērā ietekmēja Latvijas valdības emitēto vērtspapīru pieaugums (494,8 miljoni eiro), kā arī turpinājās ārvalstu tiešo investīciju ieplūde Latvijā (158,7 miljoni eiro jeb 2,5% no IKP). Lielākās investīciju plūsmas tika saņemtas no Kipras, Igaunijas un Luksemburgas. Samazinājās Latvijas kredītiestāžu ieguldījumi ārvalstu emitētajos parāda vērtspapīros, un vienlaikus saruka arī piesaistītie noguldījumi no nerezidentiem.