Eiropas sliežu platuma projekta "Rail Baltica" saimnieciski darījumi jāveic caurskatāmi, nedublējot funkcijas un radot mēroga ekonomiju, turklāt iepirkumus nedrīkst veikt atsevišķu dalībvalstu ministrijās "šauros kaktos vai slikti pārvaldītās nacionālās kapitālsabiedrībās", kā tas noticis līdz šim, norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Viņš uzsver, ka šis gads ir izšķirīgs "Rail Baltica" un jau tagad jātiek skaidrībā ar profesionālu korporatīvo pārvaldību, jāievieš skaidrs un nepārprotams pārreģionu pārvaldības mehānisms un jāizveido kopīga un caurskatāma iepirkumu īstenošanas shēma. Visām trim Baltijas valstīm un tām, kas vēl, iespējams, pievienosies, būšot jāiemācās strādāt kopā.
Projektu nedrīkstot izgāzt līdzīgi, kā Latvijā desmitgades garumā par Eiropas Savienības (ES) naudu tika pirkti, piemēram, elektrovilcieni. Zīle skaidro, ka patlaban piešķirtais pirmā posma finansējums nav garantēts, jo Baltijas valstis piedalās konkurencē ar citiem projektiem. Neievērojot noteikumus, finansējums "gluži vienkārši tiks zaudēts". "Rail Baltica" tad draud palikt tikai uz papīra. Zīle atgādina, ka finanšu instrumenta CEF projektus no ES puses kontrolē nopietnāk nekā Kohēzijas projektus, kuros lēmumus pieņem nacionālās valstis. Kā šajā pārrobežu projektā, tā arī citos ES arvien vairāk akcentē sadarbības nepieciešamību un mērogu ekonomiju lielu projektu īstenošanā. Ne mazāk svarīgi esot iepirkto tehnoloģiju tehniskā savietojamība.
Deputāts atgādina, ka 8. martā EP pieņēma rezolūciju par agrāku 2014. gada ziņojumu par ES finansiālo interešu aizsardzību cīņā ar krāpšanu. No 2008. līdz 2014. gadam konstatēti 74 krāpšanas gadījumi, tāpēc EP mudinājis Eiropas Komisiju (EK) uz striktu rīcību pārkāpumu konstatēšanā un ziņošanā par tiem, kā arī stingrāku uzraudzību to novēršanā. Tāpat EP pieprasa turpmāku stingras politikas īstenošanu attiecībā uz maksājumu pārtraukšanu un apturēšanu atbilstīgi attiecīgajam juridiskajam pamatam.
EP atzinīgi esot vērtējis jau veiktos profilaktiskos un koriģējošos pasākumus krāpniecības novēršanai, tostarp pārtrauktos 193 maksājumus, kas bija paredzēti saskaņā ar kohēzijas politiku.
Kā zīmīgs esot arī jāuztver EP aicinājums publiskot Lionas-Turīnas ātrgaitas dzelzceļa projekta apstākļus un informāciju par tā finansējumu. Zem īpaša lupas tagad esot lielie infrastruktūras projekti, jo šis ir piemērs, kur, iespējams, izsaimniekoti ES līdzekļi. Iespējamās sekas - pastāv risks, ka tos nāksies atmaksāt. Tas vēlreiz norādot uz EP un EK pastiprināto uzmanību projektu iepirkumu īstenošanā un kontrolē.
Deputāts arī atgādina, ka "Rail Baltica" projektiem ir daudz pretinieku. Tiešie esot attīstības un neatkarības nelabvēļi, bet netiešie - tie, kas vēlās paņemt savu nelielu daļu projekta un apdraud tā kopēju jēgu un īstenošanas iespēju. Kā norāda Zīle, reti kad ES valstīs ar krītošu demogrāfiju finansē līdz 85% no projekta, kā tas ir "Rail Baltica" gadījumā.
Kā ziņots, Baltijas valstu audita iestāžu pārstāvji vienojušies par vairākām kopīgām aktivitātēm dzelzceļa projektā "Rail Baltica", tostarp par iespējamu kopīgu revīziju. Arī Valsts kontrole ir uzsvērusi, ka ka revīzijas iestādēm projektā būs būtiska loma.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš skaidroja, ka šis būšot viens no vērienīgākajiem Baltijas valstu kopprojektiem, kura realizācijā tiks ieguldīti milzīgi līdzekļi. Tāpēc esot ļoti svarīgi, lai visi šā projekta posmi tiktu īstenoti maksimāli atbildīgi, godīgi un caurskatāmi. Lai to nodrošinātu, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas augstāko revīzijas iestāžu loma būs "liela un nozīmīga", atzinusi Krūmiņa, šī gada sākuma tiekoties ar Lietuvas un Igaunijas audita iestāžu pārstāvjiem. Plānots, ka auditori no visām trim Baltijas valstīm vienojušies izveidot kopīgu darba grupu, kas izvērtēs ar Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projektu "Rail Baltica" saistītos riskus.
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta "Connecting Europe Facility" (CEF) Koordinācijas komiteja pērn 10. jūlijā Briselē lēma par projektiem, kuriem piešķirt ES līdzfinansējumu. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopuzņēmuma "RB Rail" pieteiktajai "Rail Baltica" pirmajai kārtai nolemts piešķirt ES līdzfinansējumu 81,83% apmērā no attiecināmajām izmaksām. Kopējās attiecināmās izmaksas pirmajai "Rail Baltica" kārtai paredzētas 540,444 miljonu eiro apmērā, tādējādi maksimālais ES līdzfinansējums plānots 442,231 miljons eiro. Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
