Gada sākumā 101,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par vienu tūkstoti vairāk nekā pirms gada un par 3,5 tūkstošiem vairāk nekā 2015. gada 4. ceturksnī.
2015. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija vienāds ar Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo rādītāju (10,2 %), bet 2015. gada 4. ceturksnī tas par 0,7 procentpunktiem pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,1 %). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs. 2016. gada 1. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,5 %, bet Lietuvā – 8,4 %.
Ilgstošie bezdarbnieki
Jauniešu bezdarbs
No visiem bezdarbniekiem 11,8 tūkstoši jeb 11,6 % bezdarbnieku bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā samazinājies par 0,5 procentpunktiem, salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, un par 5,3 procentpunktiem, salīdzinot ar 2015. gada 4. ceturksni. 2016. gada 1. ceturksnī 40,2 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 59,8 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi (pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja).
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji
2016. gada 1. ceturksnī 32 % jeb 467,1 tūkstotis iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 0,5 tūkstošiem jeb 0,1 %.
2016. gada 1. ceturksnī 18,1 tūkstotis jeb 3,9 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam 2015. gada 1. ceturksnī šo ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars bija 4,8 %, bet 2015. gada 4. ceturksnī – 4,4 %.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
