Atvadas no zemākās cenas un eksporta rekords – kas šogad noticis būvniecībā  (25)

Būvnieki šogad aktīvi sprieduši par elektronisko darba laika uzskaites sistēmu, jauno Publisko iepirkumu likumu un citiem jautājumiem.

Ar 2017. gada 1. oktobri liela daļa būvniecības uzņēmumu Latvijā sāka strādāt jaunā režīmā, kas paredz ieviest būvlaukumos strādājošo cilvēku elektronisku darba laika uzskaiti. Jaunā sistēma, ko paredz likuma "Par nodokļiem un nodevām" grozījumi, attiecas uz trešās grupas jeb sabiedriski nozīmīgām būvēm (piemēram, ēkas ar vairāk nekā pieciem virszemes stāviem, ar vairāk nekā vienu apakšzemes stāvu, publiska ēka, kurā paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, tāpat arī automaģistrāles un ātrsatiksmes autoceļi, tilti, viadukti, ceļu pārvadi utt.) un būvdarbiem, kuru izmaksas pārsniedz miljonu eiro.

Būvniecības nozare ar valsts kontrolējošām iestādēm vienojusies par pārejas posmu, kura laikā Valsts ieņēmumu dienests nepiemēros sodus par nepilnībām elektroniskās darba laika uzskaites sistēmās būvlaukumos, ļaujot būvniecības uzņēmumiem iedzīvināt jauno kārtību un apmācīt darbiniekus sistēmas lietošanā. Ņemot vērā, ka tirgū nebija gatava IT risinājuma, nozarei bija rekordīss laiks – nepilni četri mēneši – sistēmas ieviešanai būvlaukumos.

Šāds solis LBP vērtējumā ir nozīmīgs ēnu ekonomikas ierobežošanas virzienā, jo neļaus būvniecībā nodarbinātajiem krāpties ar nostrādātajām stundām, kas aizvien ir būtiska problēma. Vienlaikus nepieciešams spert arī tālākus soļus, noslēdzot būvniecības nozares ģenerālvienošanos par minimālo atalgojumu, kas pilnībā ļautu izskaust tā dēvētās "aplokšņu algas". LBP izstrādātais un nozarē atbalstu guvušais risinājums – nozares uzņēmumiem un darbinieku pārstāvošajām organizācijām parakstīt ģenerālvienošanos par minimālo atalgojumu – motivētu atteikties no aplokšņu algām, kuras maksāt kļūtu bezjēdzīgi. Ar šo vienošanos tiktu noteikti minimālie atalgojumi, kas būtiski pārsniedz valstī noteikto minimālo algu

Lai atvieglotu būvniecības procesu un veicinātu būvniecības nozares kopējo attīstību Latvijā, nepieciešami apjomīgi grozījumi Būvniecības likumā, kurā kopš tā stāšanās spēkā 2014. gada nogalē konstatētas virkne nepilnības, norāda LBP.

2017. gada 22. jūnijā Saeima spēra pirmos soļus būvniecības procesa efektivitātes uzlabošanā un administratīvā sloga mazināšanā, pieņemot virkni grozījumus Būvniecības likumā, kuri spēkā stājās 10. jūlijā.

Šo grozījumu būtiskākais ieguvums nozarei ir atvieglotas prasības izmaiņām būvniecības iecerē un izmaiņu veikšanai būvdarbu laikā, turklāt vienkāršoti nosacījumi grozījumu izdarīšanai būvprojektā projektēšanas un būvdarbu laikā.

Tāpat ar šiem grozījumiem mazināta birokrātija militārajiem un nacionālajiem interešu objektiem, lai neaizkavētu valstij nozīmīgu objektu būvniecību. Atvieglots arī sadarbības process ar valsts iestādēm, veicinot iespējas dokumentus iesniegt elektroniskā veidā Būvniecības informācijas sistēmā.

Tomēr, kā norāda organizācija, priekšā vēl būtiskākā grozījumu daļa, ar ko tiks sakārtots atbildību dalījums būvniecības procesā. Grozījumi ir tapuši garās un ilgstošās diskusijās Ekonomikas ministrijas darba grupā, iesaistoties būvniecības nozares profesionālajām organizācijām un ekspertiem.

"Šo grozījumu būtība ir beidzot noteikt striktas robežas katra būvniecībā iesaistītā atbildībai un panākt, lai vispirms apdrošinātājs sedz nodarījumu trešajai personai, un tikai tad sākas kļūmes iemeslu meklējumi un naudas piedziņas procesi no vainīgajiem. Šobrīd likumā atbildības jēdziens ir izplūdis un gala rezultātā ir grūti atrast vainīgo," uzskata LBP.

Līdz ar to, kā skaidro LBP, ar šiem grozījumiem ieviesīs ne tikai efektīvu aizsardzības mehānismu trešajām personām, bet arī padarīs atbildīgākus ēkas īpašniekus, kā arī attīrīs tirgu no nekvalitatīviem projektētājiem, būvniekiem, ekspertiem.

Vēl pavisam nesen, kā stāsta LBP pārstāvji, publiskajos iepirkumos vadījāmies pēc zemākās cenas principa, kas bieži vien nozīmēja ne tikai zemāku kvalitāti, bet arī lielākas dempinga un nepamatoti lētu piedāvājumu iesniegšanas iespējas. Taču ar 2017. gada 1. martu spēkā stājies jaunais Publisko iepirkumu likums, kas iepirkumos, kā cer organizācija, veicinās pāreju uz saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanu. Savukārt zemākās cenas kā vienīgā kritērija piemērošana ir iespējama tikai izņēmuma gadījumos.

"Zemākās cenas princips nešaubīgi ir bijis viens no galvenajiem iemesliem milzīgajam ēnu ekonomikas apjomam būvniecībā. Ēnu ekonomika ilgstoši ir bremzējusi ne vien pašas nozares, bet arī visas Latvijas ekonomikas attīstību. Vienlaikus, kā skaidro organizācija, saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšana iepirkumos ievērojami veicinās būvniecības kvalitāti.

Lai atvieglotu pasūtītāju darbu un padarītu skaidrāku pretendentu vērtēšanu, LBP sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju un Latvijas Arhitektu savienību izstrādājusi vadlīnijas saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanai būvdarbu, kā arī apvienotajos projektēšanas un būvdarbu iepirkumos. Šīs vadlīnijas precizē Publisko iepirkumu likumā noteikto kritēriju piemērošanu un ļaus iepirkumos nodrošināt vislabāko attiecību starp kvalitāti un cenu. Ar vadlīnijām LBP, organizējot reģionālas konferences, iepazīstinājusi iepirkumu un būvniecības speciālistus visā Latvijā.

Latvijas būvniecības eksporta apjoms šī gada trešajā ceturksnī saskaņā ar jaunākajiem Latvijas Bankas datiem sasniedzis 73 miljonus eiro, kas ir vēsturiski augstākais Latvijas būvniecības nozares sniegums ārējos tirgos. Tas liecina, kā skaidro LBP, par Latvijas būvniecības uzņēmumu konkurētspēju un kapacitāti darboties augstas pievienotās vērtības segmentā.

"Ņemot vērā Latvijas būvniecības vides nenoteiktību un valsts sektora pasūtījumu apjoma ievērojamo mainību, lielie būvniecības uzņēmumi pēdējos gados ir aktīvi strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Gan būvizstrādājumu ražošana, gan būvniecības pakalpojumu sniegšana ir izrādījusies efektīva stratēģija, kas ļāvusi izveidot stabilu darbības bāzi un iegūt ilgtermiņa partnerus. Prognozējams, ka šī tendence saglabāsies arī turpmākajos gados," Latvijas Bankas datus komentē LBP vadītāja Baiba Fromane.

2017. gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijas būvniecības pakalpojumu eksports kopumā sasniedzis 182 miljonus eiro. Starp nozīmīgākajiem eksporta tirgiem šogad bijusi Zviedrija (82 miljoni eiro), kā arī Lietuva (38 miljoni eiro).

2017. gada 17. maijā Būvniecības padomes sēdē tika apstiprināts visai būvniecības nozarei saistošs ētikas kodekss, kuru ir parakstījušas lielākās nozares profesionālās organizācijas. Izstrādājot un parakstot ētikas kodeksu, būvniecības nozare apņēmusies pilnveidot un attīstīt savus iekšējos darbības procesus, kas vienlaikus ir nozarē strādājošo atbildības apliecinājums sabiedrībai par savu darbu un tā kvalitāti.

Oktobrī apstiprināta arī nozares Ētikas komisija, kura izvērtēs ētikas normu pārkāpumus, kas noteikti Ētikas kodeksā, par jebkuru būvniecības nozares personu – gan juridisko, gan fizisko, neatkarīgi no tā, vai konkrēta persona ir vai nav kādas biedrības biedrs un neatkarīgi no tā, vai pievienojusies Ētikas kodeksam.