1992. gadā Lauksaimniecības ministrija, ko toreiz vadīja Dainis Ģēgeris, piesaucot NVS 1991.gadā veikto ekonomisko blokādi, uzstāja uz nepieciešamību ņemt ārvalstu kredītu. Valdība izlēma, ka zemnieku nodrošināšanai ar lauksaimniecības tehniku ir jāņem Somijas valdības piešķirtais kredīts - 50 miljoni Somijas marku. Šā kredīta izmantošanas mērķis bija graudu ražošanas stimulēšana privātajās zemnieku saimniecībās, izmantojot augstražīgas Rietumu tehnoloģijas un tehniku.
1992.gada 26.jūnijā Rīgā starp Somiju un Latviju tika noslēgts līgums. Pirms tam - jau 19.martā - tika nodibināts kopuzņēmums "Agroleasing S.I.A". Tā dibinātāji bija Lauksaimniecības ministrijas Ārējās tirdzniecības apvienība "Lata" ar 7650 latu ieguldījumu, Somijas kompānija "Valmet Tractors Inc" - 2550 latu, Somijas kompānija "Sampo Rosenlew Ltd." - 2550 latu, Šveices firma "Regula AG" ar 2550 latu ieguldījumu.
Saskaņā ar ārzemju valdību noteikumiem tika izstrādāta kredīta izmantošanas koncepcija un atmaksāšanas principi, ko akceptēja Latvijas valdība, un tā paredzēja pārdot līzingā tehniku, pretī ņemot graudus par pasaules cenām. 1992.gadā tika noslēgti aptuveni 100 līgumi par "Sampo" kombainu iegādi ar šādiem nosacījumiem.
Starp līgumslēdzējiem bija arī kādreizējais Liepājas rajona Otaņķu pagasta zemnieks Ivars Atteka. "Uzzinot par izdevīgajiem nosacījumus, priecājāmies. Tikko Latvija bija atguvusi savu neatkarību, cilvēki ticēja jaunajai valdībai. Ar šodienas pieredzi tā zemniekus apmuļķot vairs neizdotos," laikrakstam stāsta Atteka. Toreiz viņa tēvs gan brīdinājis, ka diez vai viss būs tik skaisti, kā solīts, jo pārāk rožaini viss izklausās. Tomēr dēls nav paklausījis.
Pirmās aizdomas, ka kaut kas tomēr nav kārtībā, Attekam radušās jau 10 dienas pēc līguma noslēgšanas. ""Agroleasing" solīja atsūtīt dokumentu, kurā būtu norādīts, kurā vietā, par kādu cenu un cik daudz graudu ir jānodod, bet ar šā dokumenta sūtīšanu nesteidzās. Pienāca rudens - graudu nodošana, bet no solītajām pasaules cenām nekā," atceras Atteka.
"Un nav jau brīnums, ka mūsu graudus nevienam nevajadzēja - "Lata Ineternational" paralēli iepirka graudus ārzemēs un piepildīja tirgu, tāpēc vietējos graudus nebija kur likt," spriež zemnieks.
Neraugoties uz to, zemnieki vēl joprojām ticēja, ka viss būs tā, kā solīts. Atteka regulāri veicis iemaksas par savu jauno kombainu, un "Agroleasing" pat viņu uzlielījis kā čaklāko maksātāju.
Taču jau pēc gada, 1993.gada vasarā, Atteka mutiski pieteicis, ka atdos kombainu atpakaļ. Viņu pierunājuši nokult vēl vienu sezonu, jo vēl viss varot mainīties. Diemžēl arī tie bija tikai tukši solījumi, raksta NRA. 1993.gada decembrī viņš kombainu atdeva. "Agroleasing" to savā pārziņā paņēma 1994.gada martā. Ar jauno "Sampo" izdevās nokult tikai divas graudu ražas.
"Līgumā ir ierakstīta pamatcena - 40 000 ASV dolāru, bet otrtik pieauga klāt ar nomas procentiem. Ja jau līgumā būtu bijusi norādīta summa - 80 000 ASV dolāru, neviens šo kombainu nebūtu pircis, jo tolaik varēja nopirkt bijušajā PSRS ražotos kombainus par 5000 ASV dolāru. "Sampo", protams, ir pārāks, labāks un ērtāks nekā bijušajā PSRS ražotie kombaini, taču ne jau par tādu naudu," laikrakstam sacījis Atteka.
Savu zemnieku saimniecību, kas atradās Otaņķu pagastā, Atteka zaudējis tieši šā kombaina dēļ. Tādi bēdubrāļu ir daudz, norāda NRA. "Kombainus paņēma gandrīz 100 zemnieku saimniecības, citi ņēma vēl arī graudu kaltes un sējmašīnas. Doma bija brīnišķīga, tikai iznākums - bēdīgs," secina Atteka.
1994.gadā sākušies pirmie tiesas procesi. Atteka NRA stāstījis, ka vairākās tiesās zemniekiem attiesāja saimniecības, aizveda no mājas pat govi, lai norēķinātos par kombainu. Zemniekiem trūcis zināšanu, lai sevi aizstāvētu, savukārt advokātu ne katrs varēja atļauties.
Atteka ir nosūtījis vēstuli zemkopības ministram Mārtiņam Rozem ar lūgumu valdībai beidzot pieņemt drosmīgu lēmumu un izbeigt "Agroleasing" administrēšanu, dzēst nomnieku parādus un izskatīt iespēju nodot tehniku zemniekiem, jo pašreizējā situācijā cieš gan zemnieki, gan valsts. Šo lūgumu atbalsta arī Lauku atbalsta asociācija, informē NRA.
Valsts kontrole "Agroleasing darbību" novērtēja kā neprofesionālu, mazefektīvu, zaudējumus nesošu, turklāt to nav kontrolējušas valsts SIA "Lata Holding" un "Lata International".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
