Lielākās Rietumvalstu bankas, kas nav pārtraukušas darbību Krievijā, pērn Kremlim samaksājušas vairāk nekā 800 miljonus eiro, raksta "Financial Times".
Tas ir četras reizes vairāk nekā iepriekš, neskatoties uz kredītiestāžu solījumiem mazināt savu darbību Krievijā.
Septiņas lielākās Eiropas bankas pēc aktīvu apjoma Krievijā ir "Raiffeisen Bank International", "UniCredit", "ING", "Commerzbank", "Deutsche Bank", "Intesa Sanpaolo" un "OTP".
Pērn tās valstī kopumā nopelnījušas trīs miljardus eiro, un tas ir trīs reizes vairāk nekā 2021. gadā. Šo peļņu daļēji ģenerējis finansējums, ko bankas nevar pārvirzīt prom no Krievijas.
Šis peļņas lēciens rezultējies ar to, ka bankas Krievijai samaksājušas nodokļos aptuveni 800 miljonus eiro, salīdzinot ar 200 miljoniem eiro 2021. gadā, liecina "Financial Times" veiktā analīze. Aptuveni pusi no tiem samaksājusi 'Raiffeisen Bank International".
"Delfi Bizness" jau iepriekš rakstīja, ka Eiropas bankas turpina strādāt Krievijā, piedāvājot pakalpojumus gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Bankas iekļautas arī Krievijas sistēmiski nozīmīgu tirgus dalībnieku sarakstā, un tagad tām nākas arī piedāvāt atbalstu karavīriem, kas karo Ukrainā.
Eiropas banku maksātie nodokļi, kas veido aptuveni 0,4% no visiem Krievijas paredzamajiem neenerģētikas jomas budžeta ieņēmumiem 2024. gadā, ir piemērs tam, kā ārvalstu uzņēmumi, kas paliek valstī, palīdz Kremlim saglabāt finanšu stabilitāti, neskatoties uz Rietumvalstu piemērotajām sankcijām.
Šie ārvalstu aizdevēji ir guvuši labumu ne tikai no augstākām procentu likmēm, bet arī no starptautiskajām sankcijām pret Krievijas bankām. Piemērotās sankcijas ir atņēmušas konkurentiem piekļuvi starptautiskajām maksājumu sistēmām un palielinājuši pašu rietumu banku pievilcību klientiem šajā valstī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
