Foto: F64
Ārzemēs strādājošiem Latvijas iedzīvotājiem, kas laika posmā no 2008. līdz 2010.gada godīgi budžetā iemaksājuši starpību starp zemāko nodokļa likmi valstī, kurā strādājuši, un Latvijas 25% likmi, varēs no budžeta šos līdzekļus atgūt.

To paredz Saeima ceturtdien izskatītie un galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), kas cita starpā paredz, ka nodokļu maksātāji, kas 2008.-2010. gadā nodokli no ārvalstīs gūtajiem ienākumiem ir nomaksājuši pēc 25% likmes, iesniedzot precizētu deklarāciju, būs tiesīgi saņemt pārmaksātā nodokļa atmaksu.

Par grozījumiem galīgajā lasījumā nobalsoja 88 deputāti, nevienam neesot pret un neatturoties.

Likums paredz, ka kopš šī gada sākuma ar nodokli neapliek Latvijas rezidenta algota darba ienākumus, kas gūti citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.

Vienlaikus priekšlikumos ietvertas normas arī ar atpakaļejošu spēku, kas paredz pretimnākšanu arī par trim iepriekšējiem gadiem – par ārvalstīs gūtiem algota darba ienākumiem, ja tie gūti 2008.-2010. gadā, nodoklis jāmaksā pēc 5% likmes – nevienā ES valstī nodokļa likme nav zemākā par 5%, līdz ar to ārzemēs strādājošais būs nomaksājis citā valstī noteiktos nodokļus, un starpības ar Latvijā noteikto likmi nebūs.

Personas, kas par minētajiem ienākumiem 2008.-2010.gadā nav maksājušas nodokli, var iesniegt precizētu deklarāciju vispārējā kārtībā.

Maksātāji, kas 2008.-2010. gadā nodokli no ārvalstīs gūtajiem ienākumiem ir nomaksājuši pēc 25% likmes, iesniedzot precizētu deklarāciju, būs tiesīgi saņemt pārmaksātā nodokļa atmaksu.

Minētās normas nepiemēros ārvalstīs gūtajiem jūrnieku algota darba ienākumiem, jo šajā gadījumā ir noteikts speciāls nodokļa režīms, kā arī fizisko personu gūtajam ienākumam par taksācijas gadu, par kuru ir veikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa revīzija (audits).

Tāpat likums paredz arī metāllūžņu pārdošanas ienākumus, sākot ar 2012. gadu, izdalīt kā atsevišķu ienākumu veidu gan rezidentiem, gan nerezidentiem, nosakot, ka metāllūžņu pārdošanas ienākums nevar tikt pielīdzināts ienākumam no personīgā īpašuma atsavināšanas. Turpmāk visos gadījumos, fiziskai personai nododot metāllūžņus, ienākuma izmaksātājs ieturētu iedzīvotāju ienākuma nodokli pēc 10% likmes.

Tāpat likums paredz palielināt fiziskās personas apliekamo ienākumu par iepriekšējos taksācijas gados attaisnotajos izdevumos iekļautajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem saistībā ar pirms termiņa izbeigto dzīvības apdrošināšanas līgumu ar līdzekļu uzkrāšanu, piemērojot ienākumam nodokļa likmi, kas ir noteikta gadā, kad tiek izmaksāta pieprasītā atpirkuma summa.

Saskaņā ar izmaiņām likumā, turpmāk nodokļa maksātājam būs jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, norādot tās jomu. Minētā norma mazinās nereģistrētas saimnieciskās darbības risku, pārliecināti likumprojekta autori.

Tāpat likums paredz, ka, sākot ar šo gadu, atvieglojumu par apgādībā esošu personu varēs piemērot par brāli un māsu arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, kamēr brālis un māsa turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!