Viņš norāda, ka arvien biežāk "Reverta" nākas saskarties ar parādniekiem, kuri paši vai citu personu mudināti izvēlas nepildīt savas saistības un aktīvi īsteno prettiesiskas darbības, lai izvairītos no īpašuma atsavināšanas.
Visbiežāk parādnieki ar īres vai nomas un citiem līgumiem apgrūtina īpašumus, kurus "Reverta" vēlas atsavināt un pārdot, lai segtu zaudējumus. Turklāt, slēdzot līgumus parādnieki gūst peļņu. Bet dažkārt šādus līgumus slēdz, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu iespēju parādniekam un ar to saistītām personām bez maksas izmantot par labu "Reverta" atsavinātos īpašumus un liegt uzņēmumam iespējas lietot un rīkoties ar savu īpašumu.
Šādas krāpšanas shēmas ir iespējamas pārlieku ilgo tiesvedības procesu dēļ un nepilnīgu likumu dēļ, uzskata "Reverta".
Uzņēmums norāda, ka "shēmu" dēļ naudu, kurai būtu jānonāk valsts budžetā, piesavinās negodprātīgu personu grupas. "Esam atvērti sadarbībai ar ikvienu grūtībās nonākušu klientu, kas godprātīgi cenšas tās pārvarēt. Tajā pašā laikā aicinām valsts iestādes sakārtot likumdošanu, lai novērstu pretlikumīgu darbību iespējamību un veicinātu maksimālu līdzekļu atgūšanu, ko valsts savulaik ieguldījusi "Parex banka"," pauda Gviljams.
"Reverta" paziņojumā medijiem norāda, ka ir ieguvusi informāciju, "kas atspoguļo konkrētu personu – E. Millera, O. Ņevicka, A. Poikas, V. Dzintares, N. Ņemilovas, G. Vīksnas u.c. – aktīvu un mērķtiecīgu darbību šo prettiesisko shēmu izplatīšanā un atbalstīšanā, izvēloties to kā savu peļņas avotu".
"Reverta" apgalvo, ka šīs personas iesaistās dārgu nekustamo īpašumu atsavināšanas procesos (piemēram – privātmāja Cēres ielā, Rīgā, ekskluzīvi dzīvokļi Grēcinieku ielā, Rīgā, privātmājas ekskluzīvos rajonos Priedkalnē un Jūrmalā, u.c), uzrādot šo nekustamo īpašumu apgrūtinošus līgumus "ar acīmredzamas kopējas izcelsmes pazīmēm", par ko liecinot vienas un tās pašas iesaistītās personas, "viens un tas pats stils, vienas un tās pašas gramatikas kļūdas," paziņojumā medijiem skaidroja Gviljams.
"Reverta" vērš Valsts policijas, prokuratūras un citu kompetento iestāžu uzmanību, ka problēma gan privātajā sektorā, gan valsts līmenī ir daļēji apzināta un identificēta. Par to liecina Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīva uzdot pienākumu zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kuriem tapis zināms par fiktīviem un krāpnieciskiem "īres" vai "nomas" līgumiem, nekavējoties ziņot par tiem VID, lai tas pārbaudītu attiecīgo nodokļu samaksas vai nesamaksāšanas faktu, kā arī līdzekļu izcelsmes likumību.
"Reverta" arī ir vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā par konkrētu personu pretlikumīgām darbībām - dokumentu viltojumiem un krāpšanu. "Reverta" publiski aicina tiesībsargājošas iestādes uzsākt aktīvu darbību, pārbaudot personu grupas, kas izplata šīs krāpnieciskās shēmas un piedāvā savus pakalpojumus grūtībās nonākušiem parādniekiem, iedzīvojoties uz viņu rēķina. "Reverta" aicina pārbaudīt šo personu darbību likumību un savstarpējo saistību prettiesiskos darījumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
