Rīgā protests pret nevienlīdzīgajiem tiešmaksājumiem pulcē aptuveni 100 zemniekus

Zemniekiem ir plakāti ar uzrakstiem "Eiropa, kur tavi vienādie saimniekošanas nosacījumi?", "ES par Latvijas lauksaimniecību", "Nedaliet Eiropas zemniekus. Nedaliet Eiropu".

Zemniekiem mugurā ir zili krekli ar dzeltenu uzrakstu "Mēs pieprasām vienādus saimniekošanas nosacījumus". Pa skaļruni zemniekus uzrunāja Latvijas Lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas, Latvijas Augļkopju asociācijas un Latvijas Piena ražotāju asociācijas un citu lauksaimnieku organizāciju vadība, aicinot visus lauksaimniekus būs vienotiem cīņā par taisnīgākiem ES maksājumiem.

Lai arī zemnieku protesta akcijas plānotais dalībnieku skaits bija 500, stundu pēc akcijas sākuma miermīlīgajā protestā pulcējās aptuveni 100 lauksaimnieki.

Zemnieki garāmgājējiem piedāvāja dažādas rudens velts, piemēram, ābolus, salātus, un dziedāja "Bēdu, manu lielu bēdu". Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvji protestētājiem iznesa siltu tēju un bulciņas, ko zemnieki uzņēma ar sajūsmu.

Latvijas Zemnieku federācijas biedrs un Latvijas lauksaimnieku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis protesta akcijas laikā žurnālistiem sacīja, ka zemnieki 2003. gadā atbalstīja Latvijas iestāšanos ES, jo viņiem tika solīts, ka līdz 2013.gadam ES tiešmaksājumi lauksaimniekiem būs izlīdzināti, tomēr Eiropas Komisijas piedāvājums lauksaimnieku atbalstam nākamajā periodā par to neliecina.

Cimermanis sacīja, ka zemnieki, redzot jaunu EK priekšlikumu, jūtas "uzmesti" un šis piedāvājums nebūt nestiprina lojalitāti ES.

Arī Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzskata, ka Eiropas Komisijas (EK) trešdien oficiāli publiskotie priekšlikumi par Kopējo lauksaimniecības politiku laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, Latvijai nav pieņemami, jo turpina diskriminēt Latvijas lauksaimniekus, nostādot nevienlīdzīgos konkurences apstākļos, salīdzinājumā ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniekiem.

"Jau šobrīd Latvijas lauksaimnieki saņem viszemākos tiešos maksājumus ES dalībvalstu starpā un, ja tiks akceptēts šis EK priekšlikums finanšu līdzekļu sadalē, arī laika posmā no 2014. Līdz 2020. gadam saņems viszemākos maksājumus. "Eiropas Komisijas lēmums klaji diskriminē Latvijas un Baltijas valstu lauksaimniekus. Ir acīmredzami, ka Eiropas Komisijas tiešo maksājumu sadalījums nākamajam periodam pamatojas uz neobjektīviem kritērijiem un ļoti minimāli mazina lielās atšķirības starp dalībvalstīm," norāda Dūklavs.

"Diemžēl joprojām Eiropas Komisija klaji ignorē Latvijas un vēl citu dalībvalstu prasības izlīdzināt tiešos maksājumus Eiropas Savienības dalībvalstu starpā. Šis Eiropas Komisijas piedāvājumu diskriminē Latvijas lauksaimniekus. Mūsu prasība joprojām ir spēkā – tiešajiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem ir jābūt vismaz 80 procentiem no Eiropas Savienības tiešmaksājumu vidējā līmeņa. Tiešie maksājumi jebkuras citas dalībvalsts lauksaimniekiem nedrīkst būt augstāki par 120 procentiem no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Šādas atšķirības 20 procentu robežās uz abām pusēm no tiešo maksājumu vidējā rādītāja Latvija varētu saprast un atbalstīt," uzsver zemkopības ministrs.

Gala lēmumu par ES daudzgadu budžetu nākamajam plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam būs jāpieņem ES dalībvalstu premjerministriem. Plānots, ka ES daudzgadu budžetu varētu pieņemt 2012. gada nogalē.

EK piedāvājums paredz, ka visās valstīs, kur tiešie maksājumi ir mazāki nekā 90% ES vidējā rādītāja, no 2014. līdz 2017.gadam viena trešdaļa starpības tiks dzēsta. Latvijas gadījumā tas nozīmētu vairāk nekā 50% pieaugumu (aptuvenie aprēķini: no 95 eiro uz 141 eiro par hektāru). Pieaugumu finansē valstis, kas pašlaik saņem vairāk nekā 90% ES vidējo maksājumu. Latvijas "aploksnes" griesti palielinās no 146 miljoniem eiro uz 218 miljoniem eiro gadā.

Saskaņā ar EK piedāvājumu vienīgās valstis, kuru zemnieki tiešmaksājumos saņemtu vērā ņemami vairāk kā iepriekš, ir Baltijas valstis un Rumānija. EK apņemas diskutēt par pilnīgu izlīdzināšanu nākamajā budžeta periodā, kas sāksies pēc 2020.gada, informēja EK.

Latvija kā valsts, kur tiešie maksājumi arī pēc paaugstināšanas būs zemāki par 90% ES vidējā rādītāja, 5% savas lauku attīstības aploksnes varēs izmantot tiešajiem maksājumiem, ja to izvēlēsies.

Jau ziņots, ka līdzīga lauksaimnieku protesta akcija Briselē trešdien norit mierīgi, turklāt uzklausīt lauksaimnieku viedokli iznākuši arī vairāki Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.

2011.gada 29.jūnijā EK nāca klajā ar ES 2014.gada budžeta priekšlikumiem, kas paredz, ka jauno ES dalībvalstu zemnieki 2020.gadā varētu saņemt aptuveni 50% no ES dalībvalstu vidējo tiešmaksājumu apjoma. Tas ir pretrunā ar Latvijas nostāju par zemniekiem labvēlīgākiem tiešmaksājumiem, kas būtu 90% no ES vidējā atbalsta apjoma. Papildus EK priekšlikums ir - ieviest pilnu plānoto atbalsta apjomu pakāpeniski, nosakot pārejas periodu līdz 2020.gadam. Arī šo priekšlikumu Latvija neatbalsta un ir rosinājusi nenoteikt jaunajām dalībvalstīm tiešmaksājumu ieviešanas pārejas periodu, bet uzsākt to izmaksāšanu jau no 2014.gada.

Patlaban platību maksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī - 90 eiro jeb 63 lati par hektāru. Savukārt vidējais ES rādītājs ir 268 eiro jeb 187 lati par hektāru. Atsevišķās Eiropas Savienības valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru. Kopš KLP reformu izstrādes sākuma, lauksaimnieku organizācijas, pārstāvot savu biedru intereses, ir paudušas neapmierinātību un vilšanos par reformas nelabvēlīgo ietekme uz Latvijas lauku vides un lauksaimniecības attīstību, aktīvi iesaistoties diskusijās par ES KLP reformu gan Latvijā, gan Briselē.