"Mums jābūt gataviem izmantot šo iespēju," laikrakstam sacījusi Dzelzkalēja. Turklāt šādu rīcības variantu apsver arī Lietuvas lauksaimnieki, līdz ar to Latvijas rīcībai varētu pievienoties vēl citas ES dalībvalstis. Arī pašlaik Eiropadomē prezidējošās Polijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs Mareks Savickis, izrādot izpratni par jauno dalībvalstu rūpēm, pieļāvis iespēju, ka maksājumu kraso atšķirību dēļ galu galā varētu tikt iesniegtas sūdzības Eiropas Kopienu tiesā. Dzelzkalēja laikrakstam atzinusi, ka šobrīd redzami divi ceļi, pa kuriem iet – uzsverot ES pamatvērtības, tostarp vienlīdzību, vai arī vienlīdzīgu konkurenci, kas, turpinoties nevienlīdzīgiem maksājumiem, tiek kropļota.
Jaunās KLP dilemma ir ne vien tiešmaksājumiem domātā neizbēgami ierobežotā summa jaunajā budžetā, kur, dodot jaunajām dalībvalstīm vairāk, tas neizbēgami būtu jādara uz veco rēķina, bet galvenokārt principiālā uzstādījuma dēļ: kā panākt lauksaimniecības produktivitātes celšanu, līdztekus daudz atbildīgāk attiecoties pret dabas resursiem.
Patlaban platību maksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī - 90 eiro jeb 63 lati par hektāru. Savukārt vidējais ES rādītājs ir 268 eiro jeb 187 lati par hektāru. Atsevišķās Eiropas Savienības valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru. Kopš KLP reformu izstrādes sākuma, lauksaimnieku organizācijas, pārstāvot savu biedru intereses, ir paudušas neapmierinātību un vilšanos par reformas nelabvēlīgo ietekme uz Latvijas lauku vides un lauksaimniecības attīstību, aktīvi iesaistoties diskusijās par ES KLP reformu gan Latvijā, gan Briselē.
Latvija iestājas par platību maksājumiem, kas nevar būt mazāki ar 80% no ES vidējiem un lielāki par 120% no ES vidējiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
