Laikraksts: starta kapitāla trūkums neļauj apgūt 23 miljonus latu ES naudas  (11)

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma jau Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē pauda satraukumu par izveidojušos situāciju, vēsta DB. "Ja šo naudu nevar izmantot, varbūt jāmaina kritēriji. Tā ir ļoti nepieciešama, piemēram, Latgales mazajām saimniecībām, un es nevaru iedomāties, ka to neizmantos. Ir iespēja saņemt 60% līdzfinansējumu, un, ja tas nestrādā, jādomā, kā šo programmu palaist," sacīja zemkopības ministre.

Daudzi lauksaimnieki uzsver, ka viens no šķēršļiem finansējuma izmantošanā ir starta kapitāla trūkums. Interese būtu, taču jauna uzņēmuma dibināšanai nepieciešams sākuma kapitāls, kura daudziem nav, arī bankas nav ieinteresētas izsniegt nelielus aizdevumus, liecina laukos strādājošo iedzīvotāju pieredze.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA "BioGus" īpašnieks Gustavs Norkārklis tieši finansējuma trūkumu min kā galveno iemeslu pieprasījuma trūkumam pēc minētā pasākuma. "Iedomājieties, cilvēks dzīvo laukos, viņam ir darbs, piemājas saimniecība, taču jauna uzņēmuma izveidei vajadzīgs starta kapitāls vismaz 20 – 30 tūkstoši latu, taču neviena banka viņam šādu naudu neaizdos. Tiem lauksaimniekiem, kas ražo produkciju, darba pietiek, un viņi nedomā par pārkvalificēšanos," DB sacīja Norkārklis.

Viņaprāt, ZM sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru būtu aktīvāk un vairāk jāinformē lauku cilvēki par iespējamību veidot ar lauksaimniecisko darbību nesaistītus uzņēmumus, iespējams, pat jārīko informatīvā kampaņa. Tāpat būtu jārod iespēja rast finansējuma avotu šī pasākuma realizēšanai.

Arī Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte laikrakstam min vairākus iespējamos iemeslus pasākuma nepopularitātei – trūkst starta kapitāla, iespējams, pusmūža cilvēkiem nav pieredzes biznesa uzsākšanā, arī varētu labākā līmenī vēlēties konsultantu darbu, turklāt "jārēķinās arī ar to, ko nopelnīsi".

Norkārklis nedomā, ka šķērslis ir programmas kritēriji – tie neesot stingrāki kā citiem pasākumiem. Līdzīgu viedokli pauž arī citi nozarē strādājošie.

Arī vietējo pašvaldību vadītāji izjūt, ka jaunu uzņēmumu dibināšanā iedzīvotāji ir kūtri. "Iespējams, ka cilvēkiem bail no finansiālās situācijas, kāda izveidojusies, un ka nebūs, kur saražoto realizēt. Cilvēki nav uzņēmīgi, bet tie uzņēmīgākie jau ir izbraukuši un citur strādā kā darba ņēmēji," par situāciju DB stāsta Aizputes novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis. Lai arī Hipotēku banka piedāvā atbalstu nelieliem uzņēmumiem, uz tikšanos ar bankas pārstāvjiem iedzīvotāju atsaucības nebija, viņš atceras.

Aizputes novada domes priekšsēdētājs rosina šo neizlietoto naudu pārdalīt par labu pašvaldību infrasktruktūras sakārtošanai. Aizputes novadā esošās pašvaldības jau visu piešķirto "kvotu" – 140 tūkstošus latu – esot iztērējušas, ieguldot kultūras un saietu namu un sporta objektu sakārtošanai un gaida "turpinājumu", lai varētu īstenot nākamos projektus.

Kā viens no iespējamiem risinājumiem varētu būt finansējuma pārdale 3. ass "Lauku dzīves kvalitātes un ekonomikas dažādošanas veicināšanas" ietvaros, pieļauj gan Straujuma, gan Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola Helviga. Zemkopības ministre jau aicinājusi LOSP un citas organizācijas izteikt priekšlikumus, kā mainīt kritērijus, lai pasākumam atvēlēto finansējumu varētu izmantot. Ministre arī februāra sākumā plāno doties vizītē uz Latgali, lai spriestu par nepieciešamajiem uzlabojumiem pasākuma iedarbināšanai. Šis būs arī viens no jautājumiem, kas tiks izskatīts Konsultatīvās padomes sanāksmē 25. janvārī.

LAD direktore sarunā ar DB norādīja, ka šobrīd neredz iespēju, kā šo finansējumu atlikušajos divos gados šajā pasākumā varētu apgūt, tāpēc jādomā par valdības noteikumu izmaiņām, lai tos darītu pievilcīgākus potenciālajiem projektu īstenotājiem. LAD veicis skrupulozu analīzi, kas liecina – projektu iesniegšanas aktivitāte bijusi liela, bet daudzi projekti noraidīti tamdēļ, ka tiem bija saistība ar jau esošiem uzņēmumiem. Savukārt ¼ daļā gadījumu projekti lauzti, jo nav rasti kredīti to īstenošanai. Vītola Helviga arī uzsver, ka "tas ir jautājums – kas šobrīd notiek laukos, jo ir sajūta, ka trūkst būtisku ideju, ko darīt".