Pēc viņa teiktā, lidostas attīstības projektēšana jau ir uzsākta, bet būvdarbus plānots sākt nākamgad martā vai aprīlī, tiklīdz nokusīs sniegs. Lidostas rekonstrukcija nepieciešama, lai 2013.gadā varētu izpildīt drošības prasības un iegūtu Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas sertifikāciju, kas ļaus uzņemt vairāk lidmašīnu un apkalpot vairāk pasažieru.
Projekts paredz atjaunot skrejceļa segumu, nostiprināt skrejceļa lidjoslas, izbūvēt papildu manevrēšanas ceļus, rekonstruēt peronus, izbūvēt pretapledošanas apstrādes laukumu 42 000 kvadrātmetru platībā, izveidot divas precīzas nolaišanās tuvošanās gaismas sistēmas skrejceļam, rekonstruēt lietusūdens novades un meliorācijas sistēmu un veikt citus infrastruktūras uzlabošanas darbus. Projekts uzlabos lidojumu drošību un samazinās lidostas darbības ietekmi uz vidi.
Luhse norādīja, ka saskaņā ar aptuveniem izmaksu aprēķiniem vislielākās investīcijas – kopumā 21 miljonu latu - prasīs lidostas otrā un trešā perona rekonstrukcija. Otrajā peronā lidmašīnu stāvvietu skaitu plānots palielināt no 8 līdz 13, bet trešajā – no 11 līdz 22, stāstīja Luhse.
Vēl salīdzinoši daudz resursu - septiņus miljonus latu - prasīs divu pretapledošanas apstrādes platformu izbūve, 6,7 miljonus latu - lietusūdens atvades un meliorācijas sistēmas rekonstrukcija, 6,2 miljonus latu - gaismas sistēmu izbūve.
5,2 miljonus latu izmaksās skrejceļa lidjoslas nostiprināšana, četrus miljonus latu - papildu manevrēšanas ceļu izbūve, bet skrejceļa seguma virskārtas rekonstrukcija prasīs 3,4 miljonus latu. Atkritumu savākšanas teritorijas izbūve izmaksās aptuveni 400 000 latu un tikpat daudz - lidlauku apkalpojošo transportlīdzekļu mazgāšanas angāra būve.
Luhnse uzsvēra, ka ir būtiski arī izveidot angāru atkritumu glabāšanai pirms to nogādāšanas uz poligoniem pārstrādei. Šis angārs būs slēgts, līdz ar to pie tā nepiekļūs putni, kas ir viena no lidostas lielākajām problēmām.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) preses konferencē uzsvēra, ka būvdarbu laikā plānots radīt aptuveni 150 jaunas darbavietas un vēl aptuveni 100 darbavietas būs ar lidostas darbību saistītajos uzņēmumos. Ministrs norādīja, ka projekts palīdzēs sasniegt lidostas attīstības ilgtermiņa mērķi – kļūt par vienu no galvenajiem pasažieru aviopārvadājumu tranzīta centriem Ziemeļeiropā, un līdz 2032.gadam apkalpot 14 miljonus pasažieru gadā.
Ministrs piebilda, ka šogad septiņos mēnešos lidostā apkalpoti nepilni trīs miljoni pasažieru, un to skaits gadu no gada pieaug
Projekta attiecināmās izmaksas ir 66,95 miljoni latu, no tiem 61% jeb 41,11 miljonus latu segs Kohēzijas fonda līdzfinansējums, savukārt lidosta Rīga nodrošinās pārējo finansējumu jeb 25,83 miljonus latu. Tos lidosta plāno aizņemties Valsts kasē, portālam "Delfi" atzina lidostā.
Kopējās projekta izmaksas ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) ir nedaudz vairāk par 80 miljoniem latu, bet PVN pēc būvdarbu pabeigšanas plānots atgūt, stāstīja Luhse.
Jau ziņots, ka Eiropas Komisija jūlija beigās apstiprināja Latvijas iesniegto Kohēzijas fonda projektu lidostas attīstībai. Projektā paredzēts atjaunot skrejceļa segumu 2,47 kilometru garumā un 45 metru platumā, nostiprināt skrejceļa lidjoslu, izbūvēt papildu manevrēšanas ceļu, modernizēt lidlauka apgaismojumu, lai nodrošinātu lidmašīnu nolaišanos un pacelšanos nelabvēlīgos laika apstākļos un avārijas situācijās.
Uzsākot projektu, lidosta noslēdza līgumu par projektēšanas darbiem ar pilnsabiedrību "Nams/COWI Latvia/Aviaplan" un ar pilnsabiedrību "BūveForma&Ramboll" par būvprojekta ekspertīzi.
Projekts tiks īstenots Eiropas Savienības fondu atbalsta programmā "Infrastruktūra un pakalpojumi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
