"Gada sākumā uz vairāk nekā 2 mēnešiem aizsala osta, kravas krājās, uzņēmēji kļuva nervozi," laiku no februāra līdz aprīlim atcerējās Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais. Kad osta atkusa, kravu nosūtītāji steidza atgūt iekavēto, un maijā ostā apkalpoti aptuveni 20 kuģu. Pusgadā nokavētais tika teju iedzīts - mīnuss pret 2010.gadu kravu apgrozījumu bija vairs tikai 8%, un šķita, ka līdz gada beigām rezultāts būs līdzvērtīgs iepriekšējam.
"Jūlijā kravu apritē iezīmējās krass kritums, tas turpinājās vairākus mēnešus. Septembrī ostā apkalpojām vien piecus kuģus. Šokā bijām ne vien mēs, bet arī stividori, kuri, lai gan osta kravu pilna, strādāja ar zaudējumiem," stāsta ostas pārvaldnieks. Kā iemeslu šādai situācijai viņš min krīzi Eiropā - Grieķijā, Itālijā un citviet, kas ļoti būtiski ietekmēja papīrmalkas tirgu. Koksnes eksportu samazina arī siltā ziema, jo sarūk pieprasījums pēc kurināmā.
Šo gadu Īstenais prognozē labāku par pērno. Meteoprognozes sola, ka osta neaizsals. Jau decembrī Salacgrīvā jaunu kravas laukumu būvei ievestas vairākas kravas ar frēzēto asfaltu, un paredzams, ka šogad tas turpināsies. Savukārt igauņi prognozē, ka Eiropā pieaugs pieprasījums pēc viņu ražotajiem keramzīta blokiem. Tas nozīmē, ka ostā ievedīs izejmateriālu - keramzīta granulas - un izvedīs blokus, saka ostas pārvaldnieks.
Viņš pieļauj, ka šogad osta būs jāattīra no sanesumiem, bet ne lielos apjomos. Tapušajā dienvidu mola rekonstrukcijas projektā plānota arī teritorijas atkarošana kravu laukumiem no jūras. Janvārī domāts to iesniegt Satiksmes ministrijā, pēc tam ostas pārvaldnieks paredz nopietnas sarunas ar ministrijas ierēdņiem, lai pārliecinātu, ka šādai aktivitātei jāpiešķir Eiropas līdzekļi. Paredzams, ka tas būs aptuveni divus miljonus latu vērts projekts.
"Vēlamies to īstenot vēl šajā plānošanas periodā. Labākajā gadījumā līdz būvniecībai varētu nonākt šī gada beigās," sprieda Īstenais.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
