"Mēs izskatīsim pasākumus, kādus varam īstenot," viņš teica.
Aģentūra "Reuters" vēsta, ka spāņiem piederošā Argentīnas uzņēmuma nacionalizācija ir lielākā dabas resursu ieguves kompānijas ekspropriācija kopš 2002.gada, kad Krievijas valsts pārņēma savā īpašumā naftas milzi JUKOS.
EK prezidents Žozē Manuels Barrozu pauda dziļu nožēlu par šādu Argentīnas rīcību. ES "sagaida, ka Argentīnas varas institūcijas pildīs savas starptautiskās saistības", paziņoja Barrozu, minot starp Argentīnu un Spāniju noslēgto divpusējo investīciju līgumu.
Spānijā Argentīnas lēmums ekspropriēt "Repsol" meitasuzņēmumu ir izraisījis plašu sašutuma vilni. Madride ir piedraudējusi ar stingriem atbildes pasākumiem. Spānijas Ārlietu ministrija jau ir izsaukusi Argentīnas vēstnieku un pieprasījusi paskaidrojumus.
"Repsol" vadītājs Antonio Brufau otrdien paziņoja, ka "Repsol" pieprasīs Argentīnai kompensāciju 10,5 miljardu ASV dolāru (5,7 miljardu latu) apmērā - par šādu summu "Repsol" vērtē savu daļu uzņēmumā.
Argentīnas populistiskā prezidente Kristīna Kiršnere pirmdien sasauca valdības un provinču gubernatoru sēdi, kurā tika paziņots par 51% akciju nacionalizāciju uzņēmumā YPF. Valsts vadītāja skaidroja nacionalizāciju ar centieniem panākt, ka naftas kompānijas palielina ieguves apmērus, kuri, pēc viņas teiktā, esot nepietiekami, lai nodrošinātu Argentīnai "dzīvotspējīgu nākotni".
Kiršnere, kas kreisi noskaņotajā presē nodēvēta par jauno Evu Peronu, pārsteidza investorus jau 2008.gadā, nacionalizējot privātos pensiju fondus. Viņa arī renacionalizējusi nacionālo aviokompāniju "Aerolineas Argentinas".
Argentīnas vienkāršie iedzīvotāji ir pauduši atbalstu prezidentes lēmumam, jo ir pārliecināti, ka 2001.‒2002.gada postošo ekonomikas krīzi un tai sekojošo defoltu izraisīja tieši brīvā tirgus politika, tostarp 90.gados īstenotā uzņēmumu privatizācija.
Desmit gadu pēc defolta, kas bija lielākais pasaules vēsturē, Argentīna joprojām nav atguvusi piekļuvi starptautiskajiem finanšu tirgiem, un ekonomikas analītiķi norāda, ka YPF nacionalizācija vēl vairāk sarežģīs valsts iespējas iegūt jaunu finansējumu.
Eva Perona kā viceprezidente pārņēma prezidenta amatu pēc sava vīra prezidenta Huana Perona nāves un ieguva plašu atbalstu tautas vidū, bet 1976.gadā tika gāzta militārā apvērsumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
