"Pfizer" par "AstraZeneca" piedāvā maksāt 67 miljardus britu mārciņu (vairāk nekā 83 miljardus eiro), taču Seinsburijs uzskata, ka ASV kompānijas patiesais mērķis ir sadalīt stratēģiski svarīgu Lielbritānijas uzņēmumu.
"Es neatbalstu izcilu un stratēģiski svarīgu Lielbritānijas uzņēmumu pārdošanu ārvalstu uzņēmumiem, kuri mēģina izvairīties no nodokļu maksāšanas un vēlas iegūt britu uzņēmumu intelektuālo īpašumu, lai pēc tam sadalītu uzņēmumu," paziņojis Seinsburijs, norādot, ka valdībai būtu jāaptur šis darījums.
"Pfizer" Skotijas nodaļas vadītājs Ians Rīds ir atzinis, ka darījums ar Lielbritānijas otro lielāko medikamentu ražotāju amerikāņu uzņēmumam ļautu ietaupīt uz uzņēmumu peļņas nodokļa rēķina. Viņš arī neslēpj, ka "Pfizer" vēlētos sadalīt "AstraZeneca", daļu tās aktīvu nododot "Pfizer", bet vēl daļu - pārdodot.
Seinsburija ieskatā, "Pfizer" plānu īstenošana nozīmētu daudzu "AstraZeneca" darbības virzienu slēgšanu, kas, savukārt, būtiski samazinātu uzņēmuma ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, tādējādi nodarot "postošu" triecienu Lielbritānijas farmācijas nozares attīstībai.
"AstraZeneca" bijušais vadītājs Deivids Bārns "Pfizer" piedāvājumu sauc par "dievlūdzēja mēģinājumu izsūkt dzīvības spēkus no sava upura". Bažas par darījuma ietekmi uz farmācijas nozares attīstību Lielbritānijā paudis arī Karaliskās koledžas Neiropsihofarmakoloģijas nodaļas vadītājs Deivids Nats.
"Pfizer" sola, ka vismaz piecus gadus pēc darījuma apvienotajā uzņēmumā tiks saglabātas 20% darbavietu "AstraZenica" pētniecības un attīstības nodaļā, tomēr arī premjers Kamerons un vicepremjers Niks Klegs pauduši, ka amerikāņu kompānijai jāuzņemas lielākas saistības attiecībā uz darbavietu saglabāšanu pētniecībā un attīstībā iesaistītajiem "AstraZeneca" darbiniekiem.
Satraukumu par "Pfizer" nodomiem paudusi arī Zviedrijas uzņēmējdarbības ministre Annija Lūfa. "AstraZeneca" ražotnēs Zviedrijā ir nodarbināti 5900 darbinieki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
