Foto: LETA
Kipras krīze jārisina nekavējoties un šīs valsts politiķiem pēc iespējas ātrāk ir jāspēj vienoties ar sabiedrību un starptautiskajiem aizdevējiem, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks (V). Viņš ir arī pārliecināts, ka Kipras iecere par mazo depozītu aplikšanu ar nodevu nav labākais precedents situācijas risināšanai.

Ministrs secina, ka līdzšinējās sarunas ir krietni ilgstošas. „Kipras valdībai noteikti vajadzēja izvērtēt visu aizdevēju izvirzīto prasību iespējamās sekas, tās spēju savas apņemšanās īstenot, kā arī iespēju samazināt valsts kopējā parādu sloga pieauguma apmērus līdz tādam, ko Kipras valsts spēj pārvaldīt,” norāda ministrs.

Ir jāapzinās, ka jebkuram aizdevumam līdzi nāk nosacījumi, un vienmēr tiks meklēts individuālajai situācijai vispiemērotākais risinājuma variants, tādēļ nepastāv un būtu kļūdaini runāt par vienu pareizo, uzsver Vilks.

„Jebkuras krīzes sekas ir pietiekoši smagas, bet krīzes situācijās svarīgākais ir izlēmība, atbildība un savlaicīgums. Domāju, ka risinājumiem ir jābūt solidāriem visai Kipras sabiedrībai. No savas puses domāju, ka mazo (zem 100 000 eiro) depozītu aplikšana ar nodevu gan nav labs precedents, kā redzams Kipras parlaments to arī nav atbalstījis,” sacīja Vilks.

Ministrs arī uzskata, ka Kipras politiķiem pēc iespējas ātrāk ir jāspēj vienoties ar sabiedrību un starptautiskajiem aizdevējiem par piemērotāko risinājumu krīzes pārvarēšanai. „Es sagaidu drīzu un pārliecinošu risinājumu no valdības kolēģiem Kiprā,” sacīja Vilks.

Otrdien Kipras parlamenta deputāti ar lielu balsu vairākumu noraidīja vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par finanšu sistēmas glābšanu.

Neskatoties uz prezidenta Nika Anastasiada aicinājumu deputātiem atbalstīt vienošanos, viņa paša pārstāvētā valdošā partija DISY iesniedza priekšlikumu balsošanu atlikt, taču parlamenta spīkers tās prasību noraidīja.Debatēs vairāki deputāti piedāvāto plānu nosauca par "šantāžu".

Tikmēr Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri brīdina, ka gadījumā, ja vienošanās tādā vai citādā formā netiks panākta, divām lielākajām Kipras bankām draud sabrukums

Noraidītā vienošanās paredzēja, ka atbilstoši sākotnējiem palīdzības programmas nosacījumiem noguldītājiem, kuru kontos ir mazāk nekā 100 000 eiro, būs jāmaksā vienreizējā nodeva 6,75% apjomā. Tie, kuru kontos ir lielāka summa, būs jāmaksā 9,9% nodeva.

Trešdien Kipras partiju līderi cenšas vienoties par „plānu B”, pēc britu raidorganizācijas BBC rīcībā esošās informācijas rezerves plāns varētu būt saistīts ar Krievijas palīdzības sniegšanu Kipras bankām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!