Foto: RIA Novosti/Scanpix
Nobela prēmijas laureāts Pols Krugmens, kurš pēdējo gadu laikā daudzkārt kritizējis Latvijas izvēlēto ekonomiskās krīzes pārvarēšanas ceļu, uzskata, ka Latvija ir kļuvusi par fiskālās politikas karu simbolu un taupības aizstāvju ikonu, taču atzīst, ka Latvijas situācijā taupības politika bijusi pareizais risinājums.

Šādu viedokli Krugmens pauž savā svaigākajā jaunākajā blogā "The New York Times". Uz kārtējā bloga veltīšanu Latvijai viņu pamudinājusi vairāku Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekspertu, tostarp bijušā SVF misijas Latvijā vadītāja Marka Grifita referāts, kas gatavots šajās dienās notiekošai ekonomikas konferencei, ko organizē Brūkinga institūts.

Krugmens atgādina, ka straujajai ekonomikas izaugsmei, ko Latvija piedzīvoja līdz 2007. gadam, sekoja milzīga lejupslīde un norāda, ka Latvijas ekonomiku 2007.-2013. gadā raksturojošajos rādītājos saskatāma līdzība ar ASV piedzīvoto Lielās depresijas laikā, tas ir, 1929.-1935. gadā.

Viņš atzīst, ka, lai arī Latvijas ekonomika atkopjas, bezdarba līmenis vēl arvien ir daudz augstāks nekā pirms krīzes un situācija, lai arī labāka nekā Grieķijā, tomēr neesot uzskatāma par labu.

Krugmens norāda, ka saskaņā ar Latvijas amatpersonu un SVF analītiķu apgalvojumu, ka Latvijas ekonomika 2007.gadā bija pārkarsusi un secinājumu, ka tagad zaudētais ir daudzmaz atgūts.

Viņaprāt, apšaubāms ir pats pieņēmums, ka ekonomika var darboties virs kapacitātes un pieļauj, ka SVF metode, ar kuru tiek mērīts ekonomikas potenciāls, ir kļūdaina. Tomēr, ja pieņem, ka Latvijas ekonomika pirms krīzes patiesi bija pārsniegusi savu kapacitāti, Latvijas situācija ir uzskatāma par unikālu, secina Krugmens.

Proti, ņemot vērā, ka pirms krīzes Latvijā bija divciparu inflācija, pat dedzīgākie Keinsa teorijas piekritēji taupību atzītu par nepieciešamu, taču jautājums par iekšējās vai ārējās devalvācijas nepieciešamību, viņaprāt, ir strīdīgs.

Proti, ja pieņem, ka Latvijas ekonomika bija tikai pārkarsusi, nevis pārvērtēta, iespējams, nebija nepieciešama nedz iekšēja, nedz ārēja devalvācija, uzskata Krugmens.

Līdzšinējais taupības politikas kritiķis norāda, ka, lai arī SVF eksperti savā referātā norāda uz iekšējās devalvācijas ietekmi uz darba samaksu, taču tās apmērs apstrādes rūpniecībā gandrīz nav mainījies, taču strauji pieaudzis darba ražīgums. SVF eksperti to skaidro ar efektivitātes pieaugumu, tomēr, kā norāda Krugmans, straujš produktivitātes pieaugums piedzīvots arī pirms krīzes. Iespējams, straujš produktivitātes pieaugums esot raksturīgs Latvijai, ņemot vērā tās situāciju uz kopējā Eiropas fona.

Tādējādi, ja Latvijas ekonomika pirms krīzes bija ļoti, pat unikāli pārkarsēta, tad Latvijas "mācībstunda" nav attiecināma uz pārējām eirozonas valstīm, secina Krugmens.

"Latvijas stāsts nelīdzinās nevienam, ko esam redzējuši iepriekš un, iespējams, nekas līdzīgs netiks redzēts nākotnē," norāda Krugmens, atzīmējot, ka ir neizpratnē par SVF ekspertu optimismu attiecībā uz Latvijas pievienošanos eirozonai, jo esot maz ticams, ka vēl kāda valsts spēs pārvarēt ekonomikas krīzi tā, kā tas izdevies Latvijai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!