'Swedbank' vadītājs Baltijā: vainot tikai bankas ekonomiskās krīzes radīšanā nav taisnīgi  (1)

"Bankas bija viena no iesaistītajām pusēm, kas ir atbildīgas par ekonomikas buma radīšanu, bet tās arī uzņēmās lielu daļu no krīzes radītajām sāpēm. Tā kā mēs šeit esam ilgtermiņā, tad par visām kļūdām ir jāizcieš sāpes, tās jālabo un jāsāk darbs no jaunas lapas, jo tā ir daļa no attīstības cikla. Šo procesu var salīdzināt ar cilvēka dzīvi. Ja jūs zaudējat darbu un kādu laiku nevarat veikt maksājumus, tā nav milzīga problēma ne jums, ne bankai, ja mēs skatāmies uz šo lietu, piemēram, 25 gadu ilgā perspektīvā. Problēma rodas tad, ja jūs netaisāties strādāt visu atlikušo dzīvi. Mēs šeit esam ilgtermiņā, tādēļ mēs varam teikt, ka tas, kas notika, bija neveiksme. Mums no tā ir jāgūst mācība, jāizvairās kaut ko tādu pieļaut nākotnē un jāveido ilgtspējīga izaugsme, kas apmierina gan banku, gan sabiedrību," teica Bergs.

Viņš arī atzina, ka bankas ir ļoti nopietni finanšu tirgus spēlētāji. "Tieši tādēļ tām ir liela loma ekonomikas attīstībā. Ja bankas nebūtu piedalījušās ekonomikas buma radīšanā, tad tas diezin vai arī būtu radies. No otras puses, vainas uzvelšana tikai banku nozarei būtu netaisnīga. Godīgi sakot, valdības visnotaļ atbalstīja šo izaugsmi. Arī banku klienti droši ņēma aizņēmumus. Tā bija vesela komanda, kas kopīgi pieļāva kļūdas, radot bumu. Ja mēs palūkojamies uz līdzīgām situācijām vēsturē, tad tās ir visnotaļ līdzīgas. Tagad tas mums visiem ir jāsaprot un jāapvieno spēki, lai radītu ilgtspējīgu izaugsmi. Kopā mēs to varam paveikt. Savukārt, ja kaut viena no iesaistītajām pusēm - vai tā būtu valdība, sabiedrība vai bankas -, atkārtoti pieļaus kļūdas, to būs grūti paveikt," norādīja Bergs.

Viņš pauda uzskatu, ka valdība, sabiedrība un bankas no krīzes ir guvušas vajadzīgās mācības. "Pašlaik pilnīgi noteikti. Jā, ir debates, notiek arī viena otra vainošana, tomēr kopumā visi saprot, ka nav tikai viens vainīgais. Tāpat visi saprot, ka mēs vairs negribam nonākt šādā situācijā. Cik ilgi tas tā saglabāsies? Diemžēl ekonomikas vēsture liecina, ka cilvēkiem ir tendence šīs lietas aizmirst. Es strādāju Skandināvijā deviņdesmitajos gados, kad tur notika krīze, un es toreiz teicu, ka paldies Dievam es jau būšu pensijā, kad notiks nākamā. Tomēr manas cerības nepiepildījās un nākamā krīze ir pienākusi ātrāk, nekā tai vajadzēja iestāties statistiski," klāstīja Bergs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi izmantot tās zināšanas, ko iemāca krīze. "Es uzskatu, ka debates ir ļoti svarīgas. Kurš no izteiktajiem viedokļiem ir pareizs un kurš nē, to mēs zināsim tikai pēc tam, bet ir ļoti svarīgi atklāti sarunāties un vienoties, vai situācija ir riskanta vai nē, un kā šo risku samazināt," paskaidroja Bergs.