Foto: LETA

"ABLV Bank" valdes locekļa amatu atstājis atbilstības direktors Aleksandrs Pāže, ceturtdien žurnālistus informēja bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis.

Bernis vakar saņēmis iesniegumu par Pāžes atkāpšanos no valdes locekļa amata. Saskaņā ar viņa pausto tā bija Pāžes paša iniciatīva no labas pārvaldības viedokļa, skaidroja Bernis un pauda pateicību par Pāžes paveikto.

"Esmu pārliecināts, ka viņa lēmums ir nepieciešams," teica Bernis.

Bernis atgādināja, ka Pāže bankā strādājis vairāk nekā 15 gadu, taču ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") ziņojums "bija šoks ne tikai viņam, bet arī visai bankai".

Paziņojumā biržai "ABLV Bank" citē Pāžes paziņojumu par valdes locekļa amata atstāšanu, kurā viņš skaidro, ka lēmums balstīts uz FinCEN paziņojumu par "ABLV Bank".

"Esmu pārliecināts, ka mana darbība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas kontroles jomā ir bijusi atbilstoša likuma prasībām un labākajai starptautiskajai praksei," citēts Pāže.

Viņš iesniegumā par valdes locekļa amata atstāšanu arī norādījis, ka "ABLV Bank" veikusi milzīgu darbu, lai ievērotu visas starptautiskās tiesību normas un prasības, kas attiecas uz šo jomu. "Uzskatu, ka, ievērojot sarežģīto situāciju un nepieciešamību radīt maksimāli labvēlīgus apstākļus bankas darbības stabilizēšanai, no labas korporatīvās pārvaldības un morāles viedokļa šobrīd nevaru turpināt pildīt valdes locekļa amata pienākumus," tā iesniegumu par valdes locekļa amata atstāšanu pamatojis Pāže.

Kad 2016. gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēroja rekordlielu soda naudu "ABLV Bank" par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā tā dēvētajā Moldovas lietā, tad banku uzraugs izteica brīdinājumu arī Pāžem.

"ABLV Bank" ar grūtībām saskārusies kopš 13. februāra, kad ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") rosināja liegt bankai nodrošināt korespondentkontus ASV dolāros. ASV iestāde banku vaino "institucionalizētā naudas atmazgāšanā", kukuļdošanā, bet līdz pat 90% tās klientu atbilst augsta riska klasifikācijai.

Pati banka uzsver, ka tā nav devusi kukuļus nevienai amatpersonai. Tāpat banka uzsver gatavību sadarboties ar ASV un sniegt visu nepieciešamo informāciju. Kredītiestāde vērš uzmanību, ka tā veltījusi milzīgas pūles, lai pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmas un arī turpmāk būs gatava rekomendācijām bankas darbības stiprināšanai.

"ABLV Bank" iepriekš atzina, ka FinCEN ziņojums bankai bija nepatīkams pārsteigums, jo pirms tā publicēšanas nebija nekādas komunikācijas ar banku vai ieteikumu, ko banka būtu atteikusies izpildīt.

Pērn trešā ceturkšņa beigās "ABLV Bank" bija pēc aktīviem trešā lielākā banka Latvijā. Tobrīd "ABLV Bank" bija otra lielākā noguldījumu piesaistītāja starp Latvijas bankām, un pamatā noguldījumus veidoja pieprasījumu noguldījumi.

Kopš 19. februāra bankai uz laiku noteikti maksājumu ierobežojumi un liegts veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Tas ir veids, kā uz laiku atbrīvot banku no pienākuma izmaksāt naudu, dodot laiku bankai akumulēt līdzekļus un pierādīt Eiropas Centrālai bankai bankas likviditātes rādītājus, skaidro Latvijas banku uzraugs.

"ABLV Bank" lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Nika Berne, kam uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!