Līdz marta beigām ar peļņu darbojās 16 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles, kuru tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 89%.
Savukārt martā banku piesaistīto noguldījumu atlikums pieaudzis par 0,2% jeb 20,3 miljoniem latu. Nerezidentu noguldījumu apjoma kāpumu, tāpat kā februārī, veicināja ASV dolāra vērtības pieaugums, nevis reāls naudas pieplūdums.
Pieaugot mājsaimniecību, bet samazinoties privāto nefinanšu un finanšu sabiedrību un valdības noguldījumiem, rezidentu noguldījumu atlikums sarucis par 2,2% jeb 142 miljoniem latu. Savukārt nerezidentu noguldījumu atlikums martā pieauga par 2,6% jeb 162,2 miljoniem latu.
Neskatoties uz notikumiem Kiprā, FKTK martā novērojusi, ka kopējā tendence nerezidentu noguldījumu pieaugumam palikusi nemainīga jau kopš 2009. gada otrās puses, kad atsākās pakāpenisks nerezidentu noguldījumu pieaugums.
Banku sektora likviditāte un kapitalizācijas līmenis saglabājās augstā līmenī. Marta beigās banku sektora likviditātes rādītājs bija 58,9% (februāra beigās 57,4%) un kapitāla pietiekamības rādītājs bija 18,27%, savukārt 1. līmeņa kapitāla rādītājs bija 16,35% (februāra beigās – attiecīgi 17,85% un 15,41%).
Martā banku sektora kopējais kredītportfelis samazinājās par 0,5% jeb 57 miljoniem latu, rezidentu mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums samazinājās par 0,6%, bet rezidentu korporatīvajiem klientiem izsniegto kredītu atlikums – par 1,1%. Savukārt nerezidentiem izsniegto kredītu atlikums mēneša laikā pieauga par 2%.
Ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu apmērs turpināja sarukt un to īpatsvars banku sektora kopējā kredītportfelī marta beigās bija 10,6% (rezidentu mājsaimniecību kredītportfelī – 14,9%, bet rezidentu korporatīvo klientu kredītportfelī – 8,5%).
Marta beigās kopējais kavēto kredītu īpatsvars banku sektora kredītportfelī saruka līdz 17,9% (februāra beigās – 18,1%).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
