Jautāts, kā banku darbību ietekmēs Eiropas Savienības (ES) fondu programmu noslēgums pēc 2020.gada, Beļavskis norādīja, ka bankām savs darbības modelis no jauna ir jāizgudro teju katru gadu, tāpēc ES fondu naudas izbeigšanās būs tikai viens no faktoriem, kas ietekmē banku darbību.
Viņš minēja, ka banku industriju, piemēram, skars arī jaunās regulas - Maksājumu pakalpojumu direktīva, kura stāsies spēkā 2018. gadā, prasība bankām dalīties ar visu klientu informāciju, kā arī jauno finanšu tehnoloģiju inovācijas.
"Tas viss ir mūsu ikdienas "ēdienkartē" jau tagad un ES fondu jautājums nebūt nav lielākais no izaicinājumiem šajā sarakstā," uzsvēra Beļavskis.
Viņš arī atzīmēja, ka tādēļ aktuāls ir jautājums vai banku modelis, kādu mēs to pazīstam šodien, būs ilgtspējīgs. "Es domāju, ka jā. Par spīti visām lietām, kuras es nosaucu, bankām jebkurā gadījumā paliek noguldījumu un kredītu bizness un to ir ļoti grūti nokopēt, nekļūstot par banku, jo tas ir saistīts ar regulāciju, kapitāla prasībām," sacīja Beļavskis.
Jau vēstīts, ka 2015. gada 20. aprīlī Privatizācijas aģentūra pabeidza valstij piederošo bankas "Citadele" akciju pārdošanas darījumu, Latvijas valdības apstiprinātā investora "Ripplewood" meitaskompānijai "RA Citadele Holdings LLC" un 12 starptautisku investoru grupai kļūstot par bankas akcionāru. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) īpašumā saglabājusi 25% bankas akciju.
Pēc aktīvu apmēra banka "Citadele" 2016.gada jūnija beigās bija sestā lielākā banka Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
