Kirgizstāna noteiktajos termiņos nav izpildījusi Starptautiskās arbitrāžas spriedumu, kas uzliek par pienākumu samaksāt kompensāciju baņķierim Valērijam Belokoņam, tāpēc Belokoņs vērsīsies pret Kirgizstānas aktīviem ārvalstīs, informē AS "Belokon Holdings".
Saskaņā ar ANO Ņujorkas konvenciju šādos gadījumos uzvarējusī puse var panākt sprieduma piespiedu izpildi, vēršoties pret valsts aktīviem jebkurā šīs konvencijas dalībvalstī. Ņujorkas konvencijai ir pievienojušās 149 valstis. Parasti šādās situācijās seko valstij piederošu aktīvu apķīlāšana.
Pagājušā gada 24.oktobrī saskaņā ar ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas noteikumiem izveidotā starptautiskā šķīrējtiesa Parīzē pasludināja spriedumu, nosakot, ka Kirgizstānas valdībai jāmaksā Belokoņam 16,5 miljoni ASV dolāru (13,04 miljoni eiro). Arbitrāžas tribunāla spriedums ir galīgs un saistošs izpildei Kirgizstānai.
Kirgizstānas ārlietu ministrs Erlans Abdildajevs pērn decembrī pēc tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V) bija izvairīgs, atbildot uz jautājumu par sprieduma izpildi. "Mēs zinām par spriedumu," lakoniski sacīja Abdildajevs. Tikšanās laikā ar Rinkēviču tiesvedība ar Belokoņu tikusi apspriesta, taču tas neesot "vienkāršs process," teica Abdildajevs.
Savukārt Rinkēvičs norādīja, ka Latvija sagaida, ka spriedums tiks izpildīts.
Šķīrējtiesas lēmums nosaka, ka par lēmuma neizpildi noteiktajos termiņos Kirgizstānas valdībai jāmaksā Belokoņam gandrīz miljons ASV dolāru gadā. Līdz ar to Kirgizstāna, nepildot spriedumu, kopš 2014.gada 24.decembra zaudē gandrīz 3000 ASV dolāru dienā.
Kad Belokoņs saņems kompensāciju no Kirgizstānas, viņš Latvijā maksās kapitāla nodokli. Aptuvenā nodokļa summa, kas sprieduma izpildes gadījumā nonāks Latvijas budžetā, ir 750 000 ASV dolāru, informē "Belokon Holdings".
Kā jau ziņots, 2010.gada aprīlī pēc vardarbīgā apvērsuma un politiskās varas maiņas Kirgizstānā jaunās varas pārstāvji atņēma Belokoņam piederošo "Manas Bank". Saistībā ar bankas ekspropriāciju Belokoņs iesniedza prasību starptautiskajā arbitrāžā pret Kirgizstānas valdību.
Prasību izskatīja speciāli šim strīdam saskaņā ar Latvijas un Kirgizstānas starpā noslēgto līgumu par investīciju aizsardzību izveidota starptautiska šķīrējtiesa. Šķīrējtiesas sastāvā darbojās trīs investīciju strīdu jomā starptautiski atzīti neatkarīgi arbitri.
Šķīrējtiesa secināja, ka nav pietiekošu pierādījumu, kas apstiprinātu Kirgizstānas valdības pamatojumu bankas pārņemšanai. Tiesa norādīja, ka pirms bankas pārņemšanas veiktie bankas auditi neuzrāda nekādas noziedzīgu aktivitāšu pazīmes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
