Viņš bankas valdes priekšsēdētāja amatā reģistrēts vakar, 20.aprīlī, liecina "Firmas.lv" datubāze.
Kā informē "PrivatBank", Kukičs ir bosniešu izcelsmes britu finansists, kurš absolvējis "Cass Business School" Lielbritānijā, iegūstot maģistra grādu. No 1999.gada līdz 2001.gadam viņš bijis kredītrisku analītiķis uzņēmumā "Lazard Brothers" Londonā. No 2001.gada līdz 2004.gadam viņš strādājis uzņēmuma ING Londonas birojā, bet 2004.gadā pievienojies finanšu pakalpojumu uzņēmumam "J. P. Morgan Bank", kur specializējies finanšu institūciju un korporāciju kredītriska pārvaldībā jaunattīstības valstu tirgos.
Bankas piedāvāto kandidatūru valdes priekšsēdētāja amatam apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kura apliecināja, ka Kukiča iecelšana amatā atbilst Kredītiestāžu likuma prasībām.
"Britu baņķiera ar plašu pieredzi bankas pakalpojumu attīstīšanā un risku vadībā iecelšana par valdes priekšsēdētāju stiprinās bankas pozīciju Latvijas tirgū un dos jaunu impulsu tās darbībai citās Eiropas Savienības valstīs, piedāvājot klientiem progresīvus pakalpojumus un modernas tehnoloģijas," teikts bankas paziņojumā.
""PrivatBank" grupa ir starptautiski pazīstama kā inovāciju grupa. Kad man radās iespēja tuvāk iepazīties ar bankas darbu, mani pārsteidza unikālās tehnoloģijas, no kurām daudzas pārspēj pasaules lielo koncernu projektus," tā bankas paziņojumā citēts Kukičs. Viņa ieskatā, šīs tehnoloģijas būs pieprasītas vispirms Eiropas tirgū. Kukičs ir pārliecināts, ka banka kļūs par vienu no elektronisko maksājumu nozares līderiem, piedāvājot izdevīgus pakalpojumus Latvijas un Eiropas Savienības rezidentiem.
"PrivatBank" valdē strādā arī valdes locekles Inga Rumba, Una Jansone, Vaira Filipsone un Sņežana Daļecka.
Jau ziņots, ka iepriekšējā bankas valde tika nomainīta pēc FKTK prasības. Prasība mainīt valdi bija viena no FKTK sankcijām saistībā ar konstatētajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un citu normatīvu pārkāpumiem "PrivatBank", kas bija iesaistīta naudas aizplūšanā no Moldovas. FKTK konstatēja pārkāpumus gan klientu izpētē un informācijas dokumentēšanā, gan klientu darījumu uzraudzībā, jo banka vairākus darījumus nebija identificējusi kā potenciāli aizdomīgus un par tiem nebija ziņojusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.
FKTK pērn piemēroja "PrivatBank" 2 016 830 eiro sodu, kā arī piemēroja individuālus sodus bijušajiem bankas valdes locekļiem.
"PrivatBank" pārsūdzēja FKTK tai piemērotos sodus, arī visi bijušie "PrivatBank" valdes locekļi apstrīdēja FKTK lēmumu par tiem piemēroto naudas sodu.
Bankas pagājušā gada finanšu pārskatā teikts, ka "PrivatBank" nepiekrīt FKTK secinājumiem, uz kuru pamata FKTK uzdeva bankas padomei pilnībā atsaukt valdi un piemēroja soda naudu, un lēmumu ir apstrīdējusi FKTK padomē, taču, respektējot regulatora prasības, banka pērn decembrī piemēroto soda naudu samaksāja pilnā apmērā un atzina izdevumos peļņas vai zaudējumu aprēķinā, atstādināja valdi un ievēlēja jaunus valdes locekļus.
FKTK sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte aģentūru LETA informēja, ka "PrivatBank" iesnieguma izskatīšanas process, kas saistīts ar FKTK lēmumu par "PrivatBank" valdes atsaukšanu un pagaidu aizliegumu ieņemt amatu, pilnībā vēl nav noslēdzies. Arī apstrīdēšanas iesniegumi par pārējiem FKTK lēmumiem par piemērotajiem sodiem "PrivatBank" un tās valdes locekļiem pašlaik vēl ir izskatīšanas procesā. "Ja šajās lietās būs publiskojami jaunumi, FKTK informēs arī plašsaziņas līdzekļus," atzīmēja Līcīte.
Savukārt "PrivatBank" 2015.gada finanšu pārskatā raksta, ka, ņemot vērā FKTK lēmumos noteikto, kā arī nolūkā uzlabot iekšējās kontroles sistēmu banka izstrādājusi darbības plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas politikas un iekšējās kontroles īstenošanas efektivitātes kontroles jomā, kuru saskaņojusi ar FKTK, un regulāri sniedz FKTK informāciju par plāna izpildes gaitu. Plāns paredz virkni pasākumu līdz 2016.gada beigām, tostarp bankas iekšējo procesu un procedūru pārskatīšanu, personāla apmācības programmas stiprināšanu, klientu bāzes revīziju un ārējo auditu veikšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.
Pārskatā teikts, ka pastāv būtiska nenoteiktība, vai minēto plānu īstenošana būs pietiekama, lai banka un koncerns spētu turpināt savu darbību nākotnē. Pagājušā gada finanšu pārskatu apstiprināšanas brīdī banka aktīvi sadarbojas ar FKTK, lai veiktu nepieciešamās darbības un nākotnē nodrošinātu atbilstību regulatora izvirzītajām prasībām un nozares labākajai praksei.
Banka strādā pie korporatīvās pārvaldības stratēģijas un biznesa plāna, kas uzlabotu bankas un grupas darbības ilgtspēju.
"PrivatBank" 2015.gadu noslēdza ar 493 000 eiro peļņu, bet koncerna peļņa bija 314 000 eiro. Bankas aktīvi 2015.gada beigās bija 638,55 miljoni eiro, bet koncerna aktīvi - 632,49 miljoni eiro.
"PrivatBank" pagājušā gada finanšu pārskatā teikts, ka 2015.gada beigās bankas likviditātes rādītājs bija 66,43%, savukārt kapitāla pietiekamības rādītājs pērn gada beigās bija 22,06%.
Bez filiālēm Latvijas lielākajās pilsētās bankai ir filiāle Itālijas galvaspilsētā Romā.
Latvijā strādājošās AS "PrivatBank" lielākais akcionārs ir Ukrainas "PrivatBank", kam pieder 46,54% no pamatkapitāla.
Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas publicētās informācijas, "PrivatBank" pērn gada beigās bija pēc aktīviem 11.lielākā banka Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
