Avīze: Latvija necīnīsies par savām īpašumtiesības uz strīdīgo bufernaftu  (89)

Pēc nesen pieņemtā Latgales apgabaltiesas sprieduma, ar kuru tika noraidīts Baltkrievijas uzņēmuma "Polocktransņeftj Družba" prasība par īpašumtiesībām uz bufernaftu, kas atrodas SIA "LatRosTrans" naftas vadā Polocka–Ventspils, aktualizējies jautājums, kāpēc Latvijas valsts nav pieteikusi savas īpašumtiesības uz bufernaftu.

Minētais tiesas lēmums nozīmē, ka tā nepieder Baltkrievijas uzņēmumam, nav arī pieejami dokumenti, ka bufernafta būtu privatizēta un piederētu SIA "LatRosTrans". Jāmin arī, ka likums nosaka – bezsaimnieka manta ir piekritīga Latvijas valstij. Šā gada pavasarī toreizējais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V) atzīmēja, ka, ņemot vērā tā brīža situāciju, par cauruļvadā esošās un jau rezervuārā iesūknētās naftas pārdošanu būtu iespējams ieņemt aptuveni 60 miljonus latu.

Tas nozīmē, ja tiktu atzītas valsts īpašumtiesības uz bufernaftu, valsts maciņš tiktu papildināts par minēto summu. SIA "LatRosTrans" pārstāve Ilze Nagla iepriekš norādīja, ka pēc minētā tiesas lēmuma teorētiski varētu izdarīt secinājumu, ka tehnoloģiskā nafta pieder SIA "LatRosTrans". Viņa gan uzsvēra, ka tiesvedība un minētais spriedums nebija par to, kam nafta pieder.

Nagla arī atzīmēja, ka pagaidām neviens cits savas iespējamās īpašumtiesības uz cauruļvadā palikušo bufernaftu neesot pieteicis.

Pagājušajā gadu mijā jautājums par iespēju pieteikt valsts īpašumtiesības uz šo naftu tika skatīts vairākās valdības sēdēs, tiesa gan, slēgtajā daļā, un atbildīgās amatpersonas nekādus sīkākus komentārus nesniedza, norādot, ka tā ir klasificēta informācija, kas nav atklājama.
Ekonomikas ministrijā (EM) laikrakstam norāda, ka Ministru kabinets 2010. gada un 2011. gada mijā vairākkārt analizēja iespējas valstij iesaistīties strīdā par tā saucamo bufernaftas piederību. Šim nolūkam pat tikusi izveidota speciāla darba grupa, kas izvērtējusi visus pieejamos dokumentus un secinājusi, ka valstij nebūtu iespējams pierādīt to, ka bufernafta tai pieder. Ministru kabinets ņēmis vērā arī dažādus citus atzinumus, taču neviens no tiem nav sniedzis nepieciešamo pamatojumu prasības celšanai.

Ministrijā piebilst, ka darba grupas atzinums nosūtīts Valsts kancelejai, kas DB arī atzina, ka eksperti, izvērtējot visu valsts rīcībā esošo un pieejamo informāciju, tostarp, dažādu ārējo profesionāļu viedokļus, secināja, ka tomēr iztrūkst pietiekams pierādījumu apjoms, lai valsts sekmīgi uzturētu īpašumtiesību prasību.

Tomēr sīkākai informācijai, tostarp, par iespējamo tālāko plānoto rīcību pēc tiesas sprieduma, ar kuru atzītas SIA "LatRosTrans" īpašumtiesības, jāvēršas pie EM, jo tā bija minētās darba grupas vadītāja, atzīmē Valsts kanceleja. Arī toreizējais tieslietu ministrs Štokenbergs iepriekš paudis viedokli, ka valsts iespējamo rīcību – īpašumtiesību atzīšanā uz bufernaftu – liedzot fakts, ka tā arī neesot atrasti nepieciešamie dokumenti ne Privatizācijas aģentūrā, ne Valsts īpašumu fondā, ne arī arhīvos, un, kur tie palikuši, neesot zināms.

Savukārt zvērināts advokāts Jānis Zelmenis uzskata, ka valstij ir diezgan lielas izredzes panākt to, ka tiek atzītas tās īpašumtiesības uz šo naftu. Advokātu birojs jau pērnā gada novembrī nodeva Valsts kancelejā atzinumu, kurā aprakstīts, kādā veidā valsts varētu pieteikt savas īpašumtiesības. Jāpiebilst, ka arī šis atzinums tika vērtēts darba grupā. Advokāts DB norādīja, ka veidot atzinumu bija paša biroja iniciatīva.

Tomēr Zelmenis stāsta, ka premjera Valda Dombrovska (V) birojs šo atzinumu tālāk nosūtījis Tieslietu ministrijai, bijušais tieslietu ministrs gan painteresējies par to, taču tad iestājusies pauze. "Neviens vairs nav izrādījis nekādu interesi," piebilst Zelmenis.

Šā gada maijā arī zvērināts advokāts Viktors Tihonovs mainīja viedokli un norādīja, ka Latvijas Republikas teritorijā izvietotajā naftas cauruļvadā esošā tehnoloģiskā nafta ir Latvijas Republikas valsts īpašums. Advokātu biroja atzinumā norādīts, ka maģistrālā naftas cauruļvada privatizācijas procesā nav privatizēta vadā esošā nafta.

Cauruļvads ir transporta infrastruktūras objekts, savukārt nafta, kas atrodas cauruļvadā, ir transportēšanai paredzēta kustama lieta. Tādēļ strīdus nafta nekādos apstākļos nevarot būt SIA "LatRosTrans" vada piederums. Arī atbilstoši starptautiskajiem un Latvijas normatīvajiem aktiem nafta nevarot tikt uzskatīta par cauruļvada sastāvdaļu.

Ņemot vērā, ka privatizācijas procesā strīdus nafta nav nodota privatizācijai, tā ir Latvijas Republikas īpašums, norādīts atzinumā. Tur arī uzsvērts, ka valstij ir iespējams celt īpašuma prasību, jo valsts nekad nav nodevusi privatizācijai cauruļvadā esošo naftu.